Drīz, pavisam drīz es būšu Rīgā pēc sešu mēnešu prombūtnes. Ilgākais laiks projām. So far. Un īsākais laiks tur - tikai četras vai piecas dienas. Maz. Un jau ir ieplānots tik daudz - kino ar meitenēm, nakšņošana teltīs pie ezera, suši vakars un vēl viskautkas spontāns un neparedzēts. Nākamvasar noteikti pierunāšu mīļoto doties turp uz ilgāku laiku un ieplānot pārgājienu vai plostošanu. Šogad nē. Jo šogad mēs ceļosim pie radiem, tāltālu prom no Rīgas, no Latvijas. Mmm... Silta jūra, kalni, arbūzi, melones, persiki, vīnogas pašu plūkti. Nekas negaršo tik labi kā svaigi plūkts arbūzs, auksts un norasojis, jo slēpies no nežēlīgās dienvidu saules zem lielajām lapām. Svelme, ātri kūstošs saldējums, varbūt pikniks un niršana.