Stāvu šodien pieturvietā, gaidu autobusu. Skatos - tuvojas meitene koši sarkanā, pusgarā kažociņā, kapuci uzvilkusi. Ar tādu milzīgu pūciņu. Rokās milzīga rozā soma, kājās tumši brūni augstpapēžu zābaki. Iet un runā pa telefonu. Nez kāpēc galvā iešaujas doma - krieviete! Varbūt vainīgi jau Latvijā iedvestie stereotipi, ka krievu meitenes vienmēr ģērbjas košu, reizēm pat nedaudz bezgaumīgi un vulgāri. Saprāta balss gan uzreiz apsauc mani - kādas gan izredzes, ka tā tiešām būs krieviete. Dānija taču! Varbūt vienkārši kāda dāniete tā saģērbusies. Lai pārliecinātos par savu domu pareizību (vai nepareizību), nolēmu censties saklausīt, kādā valodā viņa runā... Pēc pāris sekundēm gandrīz locījos smieklos. Kādā valodā meitene runāja?

Joprojām smaržoju pēc šokolādes un nedaudz lavandas.

Šovakar bija jauks restorāniņš, kura dāmu īstabā uz plauktiņa atradās ne tikai lavandu ziepes, bet arī roku krēms. Un Burberry smaržas, kuras gan neaiztiku.

Tagad gulēt, lai rīt pēc ķīnieša vairs neizskatītos...



Vēlos zemeņu sviestu.