Kārtējo reizi pierādījās, ka, kaut ko stirpi vēloties un neatlaidīgi virzoties uz priekšu, to var arī panākt. Arī burtiski. Arī spēt tikt no Baložiem līdz pat Rīgai pusvienos naktī, kad nav iespējas piezvanīt kādam un palūgt, lai atbrauc pakaļ.

Kad jau šķiet, ka priekšā būs pusnakti garš ceļš, tik un tā nevajag padoties ne pēc pirmāš, ne otrās, ne arī desmitās mašīnas. Jo padsmitā noteikti apstāsies arī tai tumša meža ielokā esošajā ielā un šoferītis jautri uzprasīs - meitenes, bail nemaz nav? Ir, bet mājās vairāk gribas.. Un jau pēc mirkļa tu trauksies mājup sudrabainā auto.

Pasaulē tomēr vēl ir laipni cilvēki. Kas ir īpaši patīkami pēc saskarsmes ar pāris patmīlīgiem, bezatbildīgiem bezmugurkaulniekiem.

Buča mūsu šīs nakts šoferim!
Bet tev, mīlīt, kaut tavs smirdīgais volviņš nosprāgtu!

Tagad off uz nedēļas nogali pie omītes atpūšties lauku klusumā un mierā, un garlaicībā..