Sēžu darbā un cenšos pārvarēt sevi, nenospiežot "skype" podziņu, kas tik aicinoši gozējas desktopa viducī... Nezinu, cik ilgi vēl izturēšu...

UPD: Es neizturēju..

Plašs galds, divi monitori. Sabiedrība - divas sievietes un jauns puisis. Skan radio. Pa logu redzams pretējās mājas jumts un kāda koka galotnīte. Visvairāk mani sajūsmina platās tumša koka kāpnes, kas ved uz otro stāvu. Tik elegantas, tik svinīgas, šķietami neiederas moderni ierīkotajā birojā. Draudzīgs kolektīvs. Baltvīns jau pirmajā darba dienā par godu kolēģa dzimšanas dienai. Debešķīgi garda M-kautkāda bizē kūka no mc2.

Nedaudz smiekli pašai par sevi.. Paņēmu lietussargu no rīta, pirms devos uz darbu. Ejot pusdienās, nospriedu, ka gan jau nelīs, ja saulīte tik vilinoši pa logu spīd. Un kļūdījos. Izejot no savas mīļās skolas telpām, lietus lija lielām, biežām lāsēm. Pēc piecām minūtēm sāka šķist, ka lietus rimstas, tāpēc riskēju un skriešus centos nokļūt atpakaļ uz Vecrīgu. Tomēr atkal kļūdījos.. Tas kļuva stiprāks, kurpītes samirka, gaišā blūzīte slapja lipa klāt pie ādas, no matiem sīkas ūdens tērcītes plūda pār vaigiem, pa kaklu aiz krādziņas. Tādā nožēlojamā izskatā, šķelmīgi smaidot ierados darbā. Gadās.. Garastāvoklis gan bija saulains!