Dziesmu vakars. Z-Scars, Tumsa, Prāta Vētra un daudzi citi izpildītāji ar vecām, līdzi dziedamām dziesmām. Paskumām pie "Gula meitīna", pakliedzām "Kad Ēģiptē sniegs", pasmējāmis par piecām meitenēm, kas kailas grib peldēties brist.

Piecu meiteņu gājiens caur pļavu, pa šauro taciņu. Caur miglu, uz priekšu. Divas blondīnes, divas rudmates un es - īpašā, pelēkā. Gājiens ar Prometeju-sievieti priekšgalā, lāpa kā ceļa zīme. Smiekli, sarunas par attiecībām.. Manas vientuļās domas par sevi, par viņu, par tik daudz ko. Meiteņu balsis, lāpas vietuļā uguns, dziesmas Svetas izpildījumā.

Tālā mūzika no zaļumballes kļūst aizvien skaļāka un skaļāka. Cilvēku nedaudz, bet skatuve pilna. Cilvēku smaidi, redzot piecas meitenes tā dejojam un dziedam līdzi gandrīz ikvienai dziesmai. Pati izdejojos un arī izdancināta tiku. Un nedaudz savāds secinājums - blondi mati pavienojumā ar rozā drēbēm puišiem ir tas pats, ka mušām medus. Liptin lipa..

Rīts nemanot piezagās. Pamazām kļuva gaišāk un gaišāk. Un piecas meitenes aizzagās prom, pa ceļu līdz pļavai, līdz ezeram, kas tīts baltā, biezā miglā kā pūkainā segā. Pa rasu, caur miglu līdz slēgtajem vārtiņiem. Ja nevar vārtus atvērt kā pierasts, tad tiek meklēt cits ceļš, ka tikt otrā pusē.. Un atrasts tiek.. Un izmantots arī.