Es aizmirsu gulbjus. Tai domu pelēcīgajā tumsā es aizmirsu par šiem žilbinošajiem putniem, kas pārsteidza uzmanīgākos vērotājus Majoru pludmalē. Graciozi izstiepuši slaidos kaklus, nepievēršot ne mazāko uzmanību krastā notiekošajai kņadai, tie aizslīdēja uz Rīgas pusi. Kā balti rēgi no tās saules, kas atgādina, ka bez ikdienas steigas ir arī kaut kas pārpasaulīgs, kaut kas paliekošs..

Laikam šādos brīžos saproti, ka tavs plāns kļūt par kādas kompānijas vadītāju ir galīgi garām! No thanks, man jau pietiek stresa tagad, kad tās ir tikai school issues..