Izsmējos, apspriežot emo bērniņus, domājot draudzenei 18 gada laikā paveicamos uzdevumus un vienkārši smejoties par dažādām muļķībām. Jautrākais, smiekliem līdz asarām pārpildīts vakars, tāds, kāds sen nav bijis. Bezrūpīgs, dzirkstošs kā šampanietis.

Galvenais bija secinājums, pie kura nonācu. Tagad tikai jārīkojas. Bet vai man pietiks gribas un spēka?