Traks vakars un mierīgs rīts. Satraukumi, apjukumi. Apmulsums sajaucot Pink deju, bet lidojums pēdējā dejā, kad redzi, ka dejojat līdzīgi, kad jūti, ka nav kļūdu, ka izjūti mūzikas ritmu, kad pēc dejas saproti, ka esi apžilbis no zibspuldžu spožuma. Ideāli! Perfekti!

Tagad ne tikai jaušams gaisā, manās domās un cilvēku skatienos, kas noguruši no ziemas baltās tumsas un izslāpuši pēc zeltaina zaļuma. Tagad tas ir visapkārt - koku zaros briest un plīst lapas un ķirši raisa savus smalkos zīda ziedus. Peoniju tumšsārto pirkstu gali jau spurojas uz visām pusēm, kļūstot viegli zaļgani. Zilās pulkstenītes šogad neparasti spurainas - izveidojušas trīs kupenas gandrīz pa visu dobi. Tulpju un īrisu zobeni izcirtušies caur zemei. Vēl gan sniega nav. Ābeli nesedz bāli rozā pārsliņas, un zem tās vēl nav saplaukušas baltās prīmulas ar mazu zelta saulīti viducī. Manā dārzā ir ziema pavasarī - kupena ābelē un zem tās.