Visiem pavasaris, visi smaida. Man ar'! Tikai nedaudz tāds vientulīgs, jo no ikrīta skrējiena mani vairs nesagaidīgs ar skaļu ņaudienu, ar priecīgu smilkstēšanu.. Viņi vairs ne. "Es negribu kaķi, es gribu Peksi" Bet laiku neatgriezt, tas nepielūdzmi skrien, steidzas prom, kā smalkas jūrmalas smiltis izbirst caur pirkstiem. Un nenoķert vairs tos mirkļus. Saujām vācu smiltis, bet nav tās, nav.. Ir citas, būs citas. Bet man atmiņas par zeltu manās plaukstās, par dimanta mirdzumiņiem.

Sestdien uz Līčiem. Tikko nosūtīta vēstule. Tagad tikai jāsagaida atbilde. Un būs man citi mirkļi, citas atmiņas.

Tāds stresiņš - pusceļā uz skolu sapratu, ka esmu aizmirsusi flešā ierakstīt abas prezentācijas.. Labi ka ir tāda māsa :) Laikam būs jāpērk šokolāde..

Tikko ar tāāāādu gandarījumu izdzēsu Tomasa Petrauskas meilu!!