Tev tik daudz kas pieder! Bet tev vajag vēl... Vajadzētu būt laimīgai, kā paēdušam kaķim saritināties un murrāt. Bet nē! Tev nekad nav gana! Tu alksti to, kā tev nav, tiecies pēc tā, ko tu nedrīkstētu vēlēties!

Vai reiz pietiks? Tu vari sāpināt cilvēku! To tu zini?

Tomēr... Kas būtu, ja... Ja tas, ko iztēlojies, piepildītos. Sapņi jau nepazustu, rastos citi, un atkal tu mocītos bezmiegā, sapņotu vaļā acīm, šaubītos...

...un sīksīkas sniegpārsliņas sabira uz viņas melnā kažociņa pūciņām.


...un viņa jutās laimīga, un reizē nedaudz skumja. Nevar baudīt vakarus, kā kādreiz. Kaut kur jāsteidzas, kaut kas jādara. Kā vāvere ritenī skrien un nevar apstāties. Jau elpu sit ciet, sirds daudzās kā neprātīga, bet apstāties nevar.

...tik mazi prieciņi man tagad tiek. Mazs šokolādes gabaliņš, zaļā tēja ar savādām rozā ziedlapiņām. Mazas sniegpārsliņas, kāds saules stars un cerība, ka būs dzīve pēc...