Jūtos pārgurusi, iztukšota. Kāda visam tam jēga? Pārmocīt sevi? Iedzīt depresijā par to, ka nekas nesanāk, neko nevaru izdarīt?

Acis sūrst, asaro. Dodiet spilvenu paraudāt, izkliegt tajā savas dusmas, vilšanos, visu, kas uzkrājies manī!

Vai arī skaļu mūziku un pilnā balsī līdzi dziedāt! Bet nevar... Nekādu skaņu, ne troksni. Tik klusumu, lai var koncentrēties, lai var paveikt darbus, kas nospiež mani un neļauj baudīt dzīvi!