| tāvēljoprojāmturārā |
[15. Nov 2005|00:46] |
| [ | in:side |
| | rūsaini rūsganas ēnas | ] |
| [ | out: |
| | red hot chili peppers/road trippin' | ] |
aiz žalūzijām logiem aizklātiem skrien atklāti pelēkpelēki mākoņi zem plakstiņiem domas virpuļo kā lapas rudens vējā kastaņas lapas klusē un man negribas pārjautāt nostaļģija jūlija dziesmās uz augustu saskaņojas ar rūsganajām ēnām ainavām pļavas sili purvi kļavas paceļ acis un viltīgi nopūšuzsmaida priežu galotnēs trako strīdas un vējš
vasara tagad tepat mēteļu pogās un soļos jūtama līdzi skaitāma bez punktiem miera līgumiem
tepat biju un pazaudējos.
es. |
|
|
| Comments: |
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/121387/3725) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) within |
|---|
| Date: | 15. Novembris 2005 - 17:44 |
|---|
| | | (Link) |
|
Nepazaudē sevi. Vēl noderēsi. (Piemēram, man. [ak, es, egoiste :)]. Nē, nopietni (pašai dīvaini ko tādu teikt).). Un vēl kādam. (Gan jau...)
gan jau.
apnicis vienmēr paļauties uz to, ka pats no sevis nāks kāds brīnums un izārstēs mani no idealizēšanas.
es laikam pārāk daudz [uz]ticu cilvēkiem. | |
