dulces como la miel [entries|archive|friends|userinfo]
ar bez ka

[ website | immerse your soul in love ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[2. Jul 2015|11:16]

artis
The philosopher-critic Denis Diderot took a middle stance [on potatoes] in his Encyclopedia (1751-65), Europe’s first general compendium of Enlightenment thought. “No matter how you prepare it, the root is tasteless and starchy,” he wrote. “It cannot be regarded as an enjoyable food, but it provides abundant, reasonably healthy food for men who want nothing but sustenance.” Diderot viewed the potato as “windy.” (It caused gas.) Still, he gave it the thumbs up. “What is windiness,” he asked, “to the strong bodies of peasants and laborers?”

Hunger was a familiar presence in 17th- and 18th-century Europe. Cities were provisioned reasonably well in most years, their granaries carefully monitored, but country people teetered on a precipice. France, the historian Fernand Braudel once calculated, had 40 nationwide famines between 1500 and 1800, more than one per decade. This appalling figure is an underestimate, he wrote, “because it omits the hundreds and hundreds of local famines.” France was not exceptional; England had 17 national and big regional famines between 1523 and 1623. The continent simply could not reliably feed itself.

The potato changed all that. Every year, many farmers left fallow as much as half of their grain land, to rest the soil and fight weeds (which were plowed under in summer). Now smallholders could grow potatoes on the fallow land, controlling weeds by hoeing. Because potatoes were so productive, the effective result, in terms of calories, was to double Europe’s food supply.

“For the first time in the history of western Europe, a definitive solution had been found to the food problem,” the Belgian historian Christian Vandenbroeke concluded in the 1970s. By the end of the 18th century, potatoes had become in much of Europe what they were in the Andes—a staple. Roughly 40 percent of the Irish ate no solid food other than potatoes; the figure was between 10 percent and 30 percent in the Netherlands, Belgium, Prussia and perhaps Poland. Routine famine almost disappeared in potato country, a 2,000-mile band that stretched from Ireland in the west to Russia’s Ural Mountains in the east. At long last, the continent could produce its own dinner. ... tālāk ... )
Linkknives out!

[1. Jul 2015|17:07]

deloveja_kundze
vakar ienāca alga. šodien vairāk kā pusi algas iztērēju, nopērkot avio biļetes uz Itāliju mēneša beigās. atlikušo daļu algas plānoju tērēt kleitu atlaidēs.

priorities, you have to have them.
Linkknives out!

[1. Jul 2015|15:48]
dienasgramata
Artuss Kaimiņš: "Kas kontrolē antēnu, tas kontrolē prātu."
Link3 catched the mouse|knives out!

[1. Jul 2015|15:46]
dienasgramata
DIENA. Apreibis vīrietis peldbiksēs Mellužos izdemolē automašīnu.
Linkknives out!

[30. Jun 2015|23:50]

deloveja_kundze
[Tags|]

vakara sarunas mūsmājās, šoreiz par džekiem

- viņš vismaz tevi nobučoja?
- nu uz vaiga. (pauze) acīmredzot es viņam vismaz neliekos pretīga.
- success!
Link2 catched the mouse|knives out!

[30. Jun 2015|20:09]
dienasgramata
LETA. Kādas Austrālijā dzīvojošas putnu sugas pārstāvji izmanto dažādas skaņu kombinācijas, lai sazinātos cits ar citu, 29. jūnijā paziņojuši vācu zinātnieki.
Link5 catched the mouse|knives out!

[30. Jun 2015|17:41]

deloveja_kundze
bet vispār ir tā, ka es tagad meklēju lokālas sazvērestību teorijas, tā ka ja ir kāda zināma, lūdzu dot ziņu.
urbānās leģendas, protams, arī interesantas, tā par līķi Vecmīlgrāvja ūdens trubās ir lieliska, bet laikam vairāk nepieciešamas tieši dažādas teorijas, kā, piemēram, tas par starojumu no NATO ieliktām mašīnām LNB galvenajā mājā.

tātad, frendliste, vai jums kaut kas ir zināms?
Link8 catched the mouse|knives out!

The gift that keeps on giving [30. Jun 2015|10:04]

artis
Money that was earned back in St Petersburg where the group is involved in drug dealing, the hotel and restaurant business, and had a lot of influence over banking institutions. Mikhail Rabo's wife heads the Berlin branch of a Latvian Parex Bank.

http://gangstersinc.ning.com/m/blogpost?id=6329524%3ABlogPost%3A96
Linkknives out!

[30. Jun 2015|09:29]
dienasgramata
DELFI. Tiek ziņots, ka bojā gājušais vīrietis aplējis sevi ar "kaut kādu eļļu" un aizdedzinājies.
Link2 catched the mouse|knives out!

[30. Jun 2015|09:17]
dienasgramata


P.S. Šodien nav neviena Artusa Kaimiņa citāta.
Linkknives out!

[29. Jun 2015|19:08]

artis
Jonathan Ott, Proemium, https://www.erowid.org/library/books_online/pharmacotheon/pharmacotheon_proemium.shtml

" Despite overwhelming scientific and experiential evidence to the contrary, human beings are conceived of as a special creation apart from other animals, and we are enjoined to subdue the world, which is matter. This horrible superstition has led to the despoiling and ruin of our biosphere, and to the crippling neurosis and guilt of modern people (Hofmann 1980). I call this a superstition because when people have direct, personal access to entheogenic, religious experiences, they never conceive of humankind as a separate creation, apart from the rest of the universe. "Every thing that lives is Holy," us included, and the divine infuses all the creation of which we are an integral part. As the dualistic superstition took root in our ancestors' minds, their first task was to destroy all aspects of ecstatic, experiential religion from the archaic ("pagan") world. The destruction of the sanctuary of Eleusis at the end of the fourth century of our era (Mylonas 1961) marked the final downfall of the ancient world in Europe, and for the next millennium the theocratic Catholic Church vigorously persecuted every vestige of ecstatic religion which survived, including revival movements. By the time of the "discovery" of the New World, Europe had been beaten into submission, the "witches" and "heretics" mostly burned, and ecstasy was virtually expunged from the memory of the survivors. For the Catholics, and for the Protestants after them, to experience ecstasy, to have religious experiences, was the most heinous heresy, justifying torture and being burned alive. Is it any wonder that today we have no place for ecstasy?

In the New World, however, the Age of Entheogens and ecstasy lived on, and although in 1620 the Inquisition in Mexico formally declared the use of entheogenic plants like peyotl (see Chapter 1) to be heresy and the Church vigorously extirpated this use and tortured and executed Indian shamans, ecstasy survives there even now. It bears witness to the integrity of the New World Indians that they braved torture and death to continue with their ecstatic religion- they must have been bitterly disappointed in the "placebo sacrament" of the Christian Eucharist, which is a placebo entheogen (Ott 1979b)- and it is largely as a result of the modern rediscovery of the shamanic cult of teonanacatl (see Chapter 5) by R. Gordon Wasson in Mexico in 1955 that the modern use of entheogens, in many respects a revival of ecstatic religion, began. Even though myriad justifications for the modern laws against the entheogens have been offered up, the problem modern societies have with these drugs is fundamentally the same problem the Inquisition had with them, the same problem the early Christians had with the Eleusinian Mysteries- religious rivalry. Since these drugs tend to open people's eyes and hearts to an experience of the holiness of the universe... yes, enable people to have personal religious experiences without the intercession of a priesthood of the preconditioning of a liturgy, some psychonauts or epoptes will perceive the emptiness and shallowness of the Judeo-Christian religious tradition; even begin to see through the secular governments which use religious symbols to manipulate people; begin to see that by so ruthlessly subduing the earth we are killing the planet and destroying ourselves. A "counterculture" having ecstatic experiences in California is quite as subversive (Einhorn 1970) and threatens the power structures in Sacramento or Washington just as much as the rebellious Albigensians or Cathars, Bogomiles, Fraticelli "de opinione," Knights Templar and Waldenisians threatened the power structure in Rome and Mediaeval times (Cohn 1975)."
Link10 catched the mouse|knives out!

473 ml kultūras [29. Jun 2015|15:22]

smejmoon
https://www.youtube.com/watch?v=RFs-Qmc3IcU
Baudiet kamēr varat; manu iepriekšējo kultūras pukstu "Adigjozalam Mamedovam 70" nocenzēja. http://klab.lv/users/smejmoon/1242651.html
Divas stundas Latvijas kriminālās politikas patiesības un skaistas mūzikas gar degunu.
Link3 catched the mouse|knives out!

1 kg meža zemeņu [28. Jun 2015|17:37]

foodporn

[helvetica]
 photo DSCF8611_zpspvd2kgk7.jpg
Link2 catched the mouse|knives out!

nebija vērts, tātad [28. Jun 2015|00:47]

etalonfunkcija
Šodien uznāca vēlēšanās un es, šķiet, pirmo reizi tik ilgi ņēmos ar matiem - mazgāju, taisnoju, pūtu virsū kaut kādu zīdinātāju, ķemmēju un piegludināju.
Viss beidzās ar to, ka pirms iziešanas no mājas man pajautāja: "Pričeni netaisīsi?"
Link2 catched the mouse|knives out!

[27. Jun 2015|16:06]

deloveja_kundze
sociālajos tīklos manīju, ka cilvēki satraucas par to, ka Austrija aizslēdz savas vēstniecības Baltijas valstīs, bet šīs nav pirmās tāda veida ziņas šogad - pirms kāda laika Beļģija arī to izdarīja, neatceros vairs par periodiem, bet viņi drīzumā arī vairs nebūs pārstāvēti Alberta ielā. no vienas puses, ļoti žēl, beļģu vēstnieks Latvijā bija lielisks, lielisks kungs, kuram ļoti patīk komiksi un dažādas kultūras aktivitātes, un, protams, pirmā doma mums visiem (tas ir, festivāliem) bija par to, ka āāā krievi nāk āāā, bet principā tas jau ir pavisam loģiski: ES valstu individuālajām pārstāvniecībām nav lielas jēgas, tikai izdevumi un reizi pāris gados vari tur aiziet nobalsot.

vispār man šīs pārmaiņas liekas ļoti interesantas.
Link1 catched the mouse|knives out!

[27. Jun 2015|13:37]

deloveja_kundze
pēdējā laikā arvien vairāk pārņem bēdas, ka es tomēr neesmu vēsturniece, jo, ja būtu, man būtu kaut kāda iespēja pievērsties seksualitātes jautājumiem mūsu vēsturē mazliet profesionālākā formātā par knapām piezīmēm par filmām, ko turpinu nonstopā skatīties. (vakar, piemēram, noskatījos ''Gaisma tuneļa galā'', tur viens vīrietis lenca jaunāku meiteni, kura sarunas laikā sāka ēst savus matus un plivināt skropstas, un es biju kā what the actual fuck, Aloiz Brenč)
lai nu kā, garš stāsts garš, atradu interesantu rakstu par interesantu grāmatu un interesantu foto projektu, vajadzētu papētīt plašāk: cruising past: moscow's forgotten gay history
(urban dictionary saka, ka cruising - to search (as in public places) for a sexual partner)
Link4 catched the mouse|knives out!

[27. Jun 2015|12:48]
dienasgramata
no koncerta organizatoriem: "Neviens neprot spēlēt saksofonu tā, kā Jans Garbareks. Viņa radītās skaņas kļuvušas par nekļūdīgu zīmolu un šīs skaņas kādu laiku jau uzskatāmas par kaut ko īpašāku, nekā vispārīga izpratne par džezu.

Viņam nekad nelikās interesanti, ka kritiķiem ir jāatrod ērtie apzīmējumi, lai izšķirotu cilvēkus pēc mūzikas kategorijām. Garbareks izvairās no šiem mēģinājumiem.

Viņa koncerti tiek veidoti ļoti organiskā veidā, pieaugot spriedzes līmenim. Šī mūzika elpo un ļauj elpot. Šī mūzika skan vienkārši un vienlaikus – sarežģīti. Mūzika skan gan svinīgi, gan izkliedēti, tā ir rotaļīga un nopietna, tā liek grimt un atvērties, tā ir kvēla, bet ne sentimentāla. Nepārprotama spriedzes un vides izjūta ģenerē skaņas telpu, kas atstāj pēdas ikviena cilvēka juteklīgākajos dvēseles dziļumos."
Link2 catched the mouse|knives out!

[27. Jun 2015|12:30]
dienasgramata
LAtvijas avīze: "Zinātnieki laboratorijā veica svētā un parasta ūdensvada ūdens fizisko un bioloģisko analīzi. Tad "svēto" pievienoja parastajam ūdenim dažāda tilpuma traukos, ievērojot attiecību: 10 grami svētā uz 60 litriem parastā. Gala analīze uzrādīja, ka parastais ūdens pārvērtās svētajā."
Link5 catched the mouse|knives out!

[27. Jun 2015|11:02]
dienasgramata
Artuss Kaimiņš: "Jau miljono reizi es Jums saku, beidziet pārspīlēt un muldēt!"

http://www.delfi.lv/news/comment/comment/artuss-kaimins-armagedons-pilu-diki.d?id=46146861#ixzz3eFPZyoSg
Link2 catched the mouse|knives out!

[26. Jun 2015|20:27]
dienasgramata
Kaimiņš: "Uzskatu, ka neatkarīgi no tā, kāds ir Baibas Strautmanes viedoklis par mani, kā Saeimas deputātu un valsts varas pārstāvi, viņai nav tiesību publiski paust nepatiesas, apmelojošas ziņas par manu veselības stāvokli."
Link1 catched the mouse|knives out!

[26. Jun 2015|17:31]

deloveja_kundze
[Tags|, ]

vakar Kaņepē satiktais amerikānis paziņoja, ka viņam ļoti patīk Latvija, jo šeit nav blusu.
Link5 catched the mouse|knives out!

[25. Jun 2015|21:11]
dienasgramata
DELFI. Nedaudz šņabja var izmantot pēc šampūna lietošanas.
Linkknives out!

[24. Jun 2015|23:58]

deloveja_kundze
tīra maģija.
līgojām tālu, tālu prom, tur bija jūra, tur bija upe, tur bija ļoti daudz odu un stāstu par meža zvēriem, un es turpinu sajūsmināties par aļņiem, man viņi liekas tik jautri, drošvien jau tā nav, bet ne bieži dzīvnieki sasprūst kokos, jo rāpušies pēc pūstošiem āboliem un alkohola. un tur mums vēl bija pirts, kurā iešana bija beidzot kā īsts rituāls, bija jāpeld pa pliko upē ar džekiem, bija laivošana, bija apgāšanās laivā un zilumi pa muguru, bija improvizēts futbols un šņabja dzeršana šķūnī, stāstot dažādus piedzīvojumus. un miegs bija salds un viegls, un brokastīs bija garšīgas pankūkas.

tāda iedvesma tagad visu ko darīt. un brīvdienas, pēc kurām jūties iedvesmots, ir vislabākās brīvdienas.
Link2 catched the mouse|knives out!

[24. Jun 2015|20:37]
dienasgramata
Kā pagatavot vjetnamiešu Phō:
... tālāk ... )
Link10 catched the mouse|knives out!

[23. Jun 2015|15:49]

deloveja_kundze
Jo vairāk tu urķējies, jo vairāk izrādās, ka cilvēki nav tādi, kā biji domājis. Un tas ir gan labi,gan ļoti slikti.
Linkknives out!

[22. Jun 2015|01:03]

etalonfunkcija
Nē, nu, vajag šitā mācēt - iebāzt pirkstus skapja durvīs, lai tās atvērtu, tajā pašā laikā ar netīšu un sāpīgu spērienu tās aizcērtot. Rokas sāpe pārgāja, bet kāja gan aizvien traumēta.
Linkknives out!

[20. Jun 2015|13:36]

deloveja_kundze
[Tags|]

kamēr jūs un kultūra iet praidā, es sēžu darbā un skatos filmas par revolūciju.
Link1 catched the mouse|knives out!

[19. Jun 2015|18:00]

deloveja_kundze
[Tags|, ]
[out: |Marģeris Zariņš - tango no k/f ''Pie bagātās kundzes'']

liekas diezgan briesmīgi, ka kaut kā esmu aizdzīvojusies līdz tam, ka pašai liekas nepieņemami būt nogurušai, bet laikam pēc šī perioda tas taču ir pilnīgi likumsakarīgi. 

bet šodien es noskatījos Pie bagātās kundzes un Akmens un šķembas, abas gan biju redzējusi iepriekš, bet abas ir vērts noskatīties atkārtoti, it sevišķi ja meklē konkrētas lietas. Pie bagātās kundzes, manuprāt, ir viena no lieliskākajām filmām, kas jebkad ir šeit tapusi, tur teju viss ir perfekti, un atjaunotā versija ir tik skaista un baudāma. tik skaists attēls, ko diemžēl var teikt par tik maz filmām no tā perioda, jo rūpes par kuļtūru vienmēr ir liels sauklis, bet audiovizuālais mantojums pavisam redzami sabirst mūsu pašu acu priekšā. ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, kas to lai zina, kad tiks atjaunots nākamā filmu daļa no padomju perioda. bet Pie bagātās kundzes mūzika.. kaut kā pirmajā reizē tas bija pavisam paslīdējis garām, es laikām tiešām biju pavisam maza, kad skatījos, un mūzika ir vienkārši lieliska. visu dienu tagad dungoju šo melodiju. bet filmā ir veiksmīgi apieti daudzi parastie klupšanas akmeņi: kokainie dialogi, pārspīlētais ideoloģiskais uzslāņojums, teatrālie aktieri un pārāk izteiktas nodevas laikam un telpai, tāpēc filma joprojām - vai varbūt pat vairāk nekā iepriekš - ir saistoša, saprotama un uzrunājoša. pirmo reizi īpaši uzrunāja Emmas tēls - tās milzīgās ilgas pēc tā, kas ir citiem, bet tev nav, un Līgai Liepiņai ir tik gaiša klātbūtne, es nezinu, kā to lai apraksta, bet viņa vienmēr izskatās pēc tāda cilvēka, kuram nedomājot var uzticēties, kaut arī viņas tēli ne vienmēr ir uzticēšanās vērti. 
katrā ziņā Nacionālā Kino centra atjaunotā filmas versija ir ārkārtīgi skaista un ļoti augstas kvalitātes, noteikti iesaku noskatīties atjaunoto kopiju. 

un tas savukārt mani ved pie nākamās filmas - Akmens un šķembas. šī filma, vismaz kopija, kas man ir pieejama, ir tik bēdīgi sliktā kvalitātē, ka brīžiem gribas raudāt. un atjaunošana nav plānota, jo, lai filmu restaurētu, ir nepieciešams filmas oriģināls, kas ir aiz trejdeviņām jūrām un kalniem Maskavas pagrabos, un tā nu Maskava tagad dos, vai ne. bet Akmens un šķembas ir ļoti interesanta filma. ļoti neviendabīga, tiesa (nu, cik es no tā kroplīgā attēla varu saprast, protams), varbūt ar šī brīža acīm raugoties arī tās nozīme un politiskā drosme filmas kontekstā liekas pārspīlēta, bet to jau es nevaru saprast. bet Akmens un šķembas cieš no kādas problēmas, kas raksturīga padomju latviešu kino un ko es tikai nesen pirmo reizi pamanīju, proti, diezgan vārgi nodalīti laika periodi - arī šeit Ričarda atmiņu ainas ir grūti nošķirt no filmas norises laika, jo tas it kā 20 gadus ilgā pagātnē, bet cilvēki izskatās gandrīz tāpat, izņemot tajās purva ainās. ļoti savāds novērojums, ko mēģināšu definēt skaidrāk laika gaitā. un es joprojām, šķiet, nesaprotu visu politisko kontekstu, bet tur jau jātirda vēsturnieki. bet Rolanda Kalniņa sakarā man vienmēr ir bijusi sajūta, ka viņš jau nav izteikti politisks režisors, vai arī tas nav pašmērķis, bet viņam nejauši sanāk kļūt politiskam un tādam rīgas kinostudijas moceklim ar abām aizliegtajām filmām un piejūras klimatu (viņdien vēlreiz noskatījos, ai ai ai, kas tur būtu bijis...). bet nezinu, cik daudz var spriest pēc tām pāris filmām un intervijām. 
katrā ziņā Akmens un šķembas ir ļoti interesants un vērtīgs darbs, un tur ir mana mīļākā aina no latviešu kino - pašā sākumā, kad Ričards iet cauri Rīgai (un tas, kā viņš dzer skābētu kāpostu sulu un pārdevēja nosaka, ka nu jā, pirmdiena... un ko par [jūsu dzeršanu] saka sieva un bērni?) un tur 4'50'' parādās Brīvības piemineklis, tāds iekadrēts starp trolejbusa vadiem. un tieši šis kadrs - savadotā brīvība - ir tik fantastisks, tik ļoti dziļš, ka tad jau daudz kas cits un citi trūkumi aizmirstas. un, protams, akmens šķelšana - joprojām spēcīgs un iedarbīgs simbols. 

un rīt būs Ceplis un Rainis, man līdz mēneša beigām būtu jātiek galā ar vēl vismaz 10 filmām, bet katra filma ir tāds normāls apdomājams materiāls, un es arvien vairāk sapņaini domāju par to slow humanities kustību, par ko Marko mums lekcijās ilgi stāstīja. 
Link10 catched the mouse|knives out!

[18. Jun 2015|20:36]

deloveja_kundze
izdomāju kādas senas latviešu dziesmiņas laikmetam atbilstošu versiju: ''lai citiem riekstiņš, pīrādziņš un demokrātija, mums, lūk, tur skolā mēnestiņš, cenzūra un tikumība.''
Link1 catched the mouse|knives out!

[18. Jun 2015|18:29]

deloveja_kundze
[Tags|, , ]

bet nu par patīkamo runājot, biju vakar ar mammīti uz Cerību ezeru. par izrādi man vēl ir jādomā, visādas domas maisās pa galvu, bet viss bija tik jauki, mēs ar mammīti reti ejam kaut kur kopā, tāpēc tas bija patīkami.
bet nepatīkami bija tas, ka man ir attīstījusies kaut kāda klaustrofobija, vai. es jūtos ļoti, ļoti slikti, arvien sliktāk telpās, kurās ir daudz cilvēku un kuri ir man piespiedušies klāt, un jrt lielajā zālē jau tā ir maz vietas, un nav gaisa, un tas viss ir tik.. nezinu. ļoti grūti izturēt. tas pats bija grupas sigma koncertā pirms pāris mēnešiem, kad uznāca kaut kāda lēkmīte un es nevarēju, pavisam nevarēju izturēt nevienu ķermeni, kas kaut kur blakus bija, bet man blakus taču sēdēja draudzenes, un es vispār nespēju izbaudīt koncertu, jo visu laiku jutos ļoti saspiesta. un vakar jau bija tas pats, tāpēc izdomāju, ka nākamajā sezonā drošvien pamatā iešu uz mazo zāli. nav ko bojāt sev dzīvi, jo acīmredzot kopš dzīvoju centrā un pārvietojos pamatā ar riteni, personīgā telpa ir kļuvusi ļoti svarīga un nepieciešama.

bet pati izrāde vēl jāapsmadzeņo. pirmā doma bija par to, ka man vajag atrast tādu Konstantīnu, jo vasarā jātaisa remonts. otrā - par to, ka jāatzīst sev tas, ka esmu ļoti vientuļa, bet mana vientulība ir pilnīgi cita veida vientulība, domāju. ir tāda fundamentālā vientulība, liekas, kas mums visiem ir pazīstama, jo neviens nekad nebūs piedzīvojis tās pašas situācijas, ko tu, un tu nekad nebūsi līdz galam pazīstams ar citu domāšanas veidu un pieredzēm, bet tad ir arī tās vientulības pa virsu, kas rodas no darba izvēlēm, no personīgās dzīves izvēlēm, no tā, ka bieži vien izdomā, ka tev kaut kas pašam ir jāpierāda sev un citiem, tāpēc palīdzību nepieņemsi. tādi vientulības uzslāņojumi. un es laikam savējo vientulību līdz galam nepazīstu, bet zinu, ka tā tikai turpina augt, ar katru reizi, kad izvēlos nevis pavadīt laiku ar citiem cilvēkiem, bet ierakties savā iedomu pasaulītē ar teorijām, filmām un visu pārējo. tāda pārāk liela personīgā telpa, kurai neviens īsti cauri netiek laists. un to arī baigi jūt, tas pats, par ko runā izrādē - vienmēr var just, vai cilvēkam ir kāda bagāža. kādam līdzi nāk mamma, kādam līdzi nāk milzīgas bailes no saistībām, tāpēc katrs darba līgums tiek izlasīts ļoti pamatīgi, lai pievērstu uzmanību īpaši tam, kāda ir darba uzteikšanas sistēma un kādi ir noteikumi. mazliet nepabeigtas domas, kas jāpieraksta.

bet vēl es nesen izdomāju ļoti skaistu apzīmējumu, ko nu jau izmantoju daudz - izdomāju, ka visu var sadalīt pa bažu kopām. piemēram, šobrīd manas aktuālās bažu kopas ir nauda, mācības, profesionālā attīstība plašākā mērogā (ne tik ļoti es kā indivīds, bet kas vispār šajā jomā ir iespējams Latvijā), kā arī akadēmiskā attīstība. kā arī kur svinēt Jāņus, bet to es risināšu rīt. bažu kopas. uzreiz viss tāds pārskatāmāks liekas, ja to sadali pa bažu kopām.
Link3 catched the mouse|knives out!

navigation
[ viewing | most recent entries ]