| tāvēljoprojāmturārā |
15. Nov 2005|00:46 |
aiz žalūzijām logiem aizklātiem skrien atklāti pelēkpelēki mākoņi zem plakstiņiem domas virpuļo kā lapas rudens vējā kastaņas lapas klusē un man negribas pārjautāt nostaļģija jūlija dziesmās uz augustu saskaņojas ar rūsganajām ēnām ainavām pļavas sili purvi kļavas paceļ acis un viltīgi nopūšuzsmaida priežu galotnēs trako strīdas un vējš
vasara tagad tepat mēteļu pogās un soļos jūtama līdzi skaitāma bez punktiem miera līgumiem
tepat biju un pazaudējos.
es. |
|
