¡madre mía!, soy reducida! |
[9. Nov 2005|21:05] |
|
|
|
Comments: |
Es gāju zīmēšanas kursos un zīmēju ģipša galvas, pēc tam tramvajā, paskatoties uz jebkuru seju, domās izvilku tai simetrijas asi, nomērīju attālumu no zoda līdz degunam, žokļa kaulu pret deguna apakšu utt., un, pat negribot, viņi visi manā uztverē sadalījās plaknēs. Iedomājies - tu paskaties uz pievilcīgu vīrieti un nodomā - šinī rakursā redzama tikai puse no kreisās acs.
ak jel, ko šī nežēlīgā pasaule nodarījusi teu! [it sevišķi savāda sajūta ir, kad tu pirmoreiz apjaut, cik ļoti esi pārņemts ar kādu nodarbi - gleznošanu, bioloģiju, mūziku, dejošanu vai ēšanu - un nobīsties no savas nespējas apstāties un norobežoties. šāāāusminoši!]
:))))tomēr ir jauki tā aizrauties! | |