|
10. Nov 2005|20:19 |
Es gāju zīmēšanas kursos un zīmēju ģipša galvas, pēc tam tramvajā, paskatoties uz jebkuru seju, domās izvilku tai simetrijas asi, nomērīju attālumu no zoda līdz degunam, žokļa kaulu pret deguna apakšu utt., un, pat negribot, viņi visi manā uztverē sadalījās plaknēs. Iedomājies - tu paskaties uz pievilcīgu vīrieti un nodomā - šinī rakursā redzama tikai puse no kreisās acs. |
|