pa_vasaris |
[11. Mar 2007|22:58] |
[ | in:side |
| | very mī | ] |
[ | out: |
| | marie laforet/toi mon amour, mon ami | ] | šodienas kulminācija man vienmēr saistīsies ar 14 hā, kas pavadītas, gatavojoties ekonomiskam uzplaukumam:
kļūt par skābekļa brāli ozona slāni, lai nevajadzētu sūtīt skābus savienojumus stratosfērā. un nokrist kādu mīļu dienu jums virtuvē caur ventilācijas sistēmu. būt tādai, lai mani neparedz it neviens Civillikuma pants un smejoties pāršķelt mēnesi kā granātābolu.
visbriesmīgākie sapņi ir tie, kuros zemapziņa atgādina izdarīto izvēļu šaubas. ja es toreiz būtu .., tad ..! un citi pašpārmetumi vai vilšanās sajūtas spēj sagandēt ne tikai sircmieru, bet arī veselo saprātu, kas aizliedz uztraukties par to, ko vairs nevar izmainīt.
bet man ir labi, pirkstus silda tējas krūze, galva pilna starptautiskās tirdzniecības ierobežojumu neitralizēšanas plānu, turklāt atkal aiz loga nakts uz pirmdienu.
mīlu! |
|
|
Comments: |
| From: | within |
Date: | 24. Novembris 2007 - 23:24 |
---|
| | | (Link) |
|
sasodīts, šo gan atceros!! :)
Tie bija laiki, jā. Jāatzīst, nekur tālu prom neesmu tikusi - ekonomikas teorijas pamatus man pasniedz I.Riemere, un tikko nodevu semestra darbu, kas cieši saistīts ar starptautisko tirdzniecību.
Kā Tev?
| From: | within |
Date: | 24. Novembris 2007 - 23:55 |
---|
| | | (Link) |
|
tas gan jocīgi un reizē skumji - starptautiskā tirdzniecība, riemere un mēs tomēr neesam kopā. jāatzīst, ka riemere bija lielisks pasniedzējs. gribētu atllidot uz latviju tikai, lai viņai to pateiktu. protams, gribētu arī citas ekstras kā savus lv burvīgos cilvēkus, tevi tai starpā, un apsnigušo līvu laukuma tirdziņu ar slidotavu un karstas tējas&piparkūksiržu kodienu.
bet, lai nebūtu tik garlaicīgi par latviju vien, ir tīri jautri. abstraktā veidā vairāk. īsta dzīves skola. vairāk kā akadēmiskā. tīri vai pietrūkst bērnības vai kaut vai vidusskolas vieglprātības. un kaut mazliet miera un kaut mazdrusciņ stabilitātes. te pat mazliet nav. nav jau tas slikti. tas ir tīri progresīvi. bet tomēr brīžiem gribas. mazliet stabilitāti. mazliet mieru. mazliet māju. īsto. pagātnē veidoto. karamelē karsēto.
Vai, cik jauki vārdi no Tevis plūst, medusmaize ar kanēļpienu, ceturtdienu brīvstundas un pēc tam skrējieni uz nokavētām stundām. Tik maz laika pagājis, tomēr jau izjūtu vieglu nostaļģiju.
Jā, stabilitāti vajag. Kādu vietu, kurp atgriezties pēc (ne)izdevušās dienas, lai aizmirstu par visām bažām un rūpēm. Varbūt pat ne konkrētu smaržu, laiku vai telpu, drīzāk māju izjūtu sevī, drošības salu.
Piparkūkas smaržo, dzeram spāņu baltvīnu un atceramies slidotavu. Starp citu, varētu kādu dienu tieši ko tādu sarīkot: sarunāt vienā un tajā pašā laikā darīt kādu lietu, cenšoties iztēloties, kā tas otrs cilvēks izskatās un rīkojas. Nu kaut kā tā.
Vai būtu iespējams iegūt Tavu pasta adresi?
| From: | within |
Date: | 25. Novembris 2007 - 15:59 |
---|
| | | (Link) |
|
vai, cik lieliska ideja! tiktiešām, ja mēs vienlaicīgi darītu vienu lietu, piemēram, ēstu piparkūkas ar manderīniem un karstvīnu, un Tu būtu, piemēram, līvu laukuma tirdziņā, es varētu iztēloties, ka arī tur esmu. tas nebūtu tik sarežģīti!
protams, nosūtīšu pasta adresi. vienīgi citā komentārā, lai var izdzēst. | |