|
25. Nov 2007|14:50 |
Vai, cik jauki vārdi no Tevis plūst, medusmaize ar kanēļpienu, ceturtdienu brīvstundas un pēc tam skrējieni uz nokavētām stundām. Tik maz laika pagājis, tomēr jau izjūtu vieglu nostaļģiju.
Jā, stabilitāti vajag. Kādu vietu, kurp atgriezties pēc (ne)izdevušās dienas, lai aizmirstu par visām bažām un rūpēm. Varbūt pat ne konkrētu smaržu, laiku vai telpu, drīzāk māju izjūtu sevī, drošības salu.
Piparkūkas smaržo, dzeram spāņu baltvīnu un atceramies slidotavu. Starp citu, varētu kādu dienu tieši ko tādu sarīkot: sarunāt vienā un tajā pašā laikā darīt kādu lietu, cenšoties iztēloties, kā tas otrs cilvēks izskatās un rīkojas. Nu kaut kā tā.
Vai būtu iespējams iegūt Tavu pasta adresi? |
|
