*** Neko šodien, Visu rīt Ko vēl lai svarīgu Nekad par sevi Noraudāt par darbu Ir ūdens rāms kā beigta seja Kalns, ne leja Šo dzejoli es uzrakstīju pirms gada, 6. novembrī. Tajā bija iekļauta visa mana tābrīža bezizeja, kurā mani bija iegrūdusi mana atkarība. Tas, kas "mūs meklē" šajā gadījumā ir Dievs, un šīs dienas acīm samanu tiltu ar Mozus grāmatu un tajā aprakstīto Ievas un Ādama grēkā krišanu. Jau ilgi pirms tā novembra vakara es zināju un jutu, ka Dievs mani meklē. Bet es biju "kails" un slēpos, tāpat, kā rakstvietā. Un tad Viņš atnāca pēc manis. |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |
Prieks par Tevi, draudziņ. Kaut kādā dīvainā ziņā varbūt pat žēl, ka man laikus negadījās Tava līmeņa rock bottom (lai gan vairāki mazāki bija un turpina būt). Varbūt man arī būtu izdevies kas līdzīgs. Anyway, jāvēdina un jāgaismo tā veranda, vai kā tur. On November 8th, 2023, 08:23 am, apolineers replied: Galvenais - vēdināt, gaisma nāks pakāpeniski ♡ |