Kad noskrienu, piemēram, astoņus ar pusi kilometrus un sāk jau apnikt un domas galvā īd "ai, metam mieru, zis iz booring, gribas ēst/dzert/čurāt, utt., es to spiedzošo rakstāmmašīnu paurī valdu ar "JOHAIDĪ, bet astoņi JAU noskrieti, ja atmetīšos, lai tiktu līdz dešukam, būs jāsāk no nulles."
Parasti man, mēreni nepacietīgai būtnei tas palīdz, ideja, ka nāksies atgriezties un sākt no jauna. tas taču būtu tā stulbi.