Šķobās mana sapņu pils kā vēl nekad agrāk. Sapulē viens vecbiedrs teica: man kā alkoholiķim viena doma var cirkulēt turp un atpakaļ dienām. Ja es nelikšu tās vietā jaunu un labāku vai arī nedošu praktisku risinājumu esošajai, viss beigsies pie pudeles.
Vēl jau droši vien arī tas, ka akūti trūkst seksa - aizvadīto trīs mēnešu laikā šie prieki man ir bijuši precīzi četras reizes un tāda izretinātība nav pieredzēta ļoti sen. Protams, varbūt šāds skaits konkrētajā laika amplitūdā ir normāls (mēs neesam seksa mašīnas utml.), bet vēl jau pie 50 gadniekiem sevi gluži negribas pieskaitīt. Note to self - jāapskatās aktuālie socioloģijas dati par kopulācijas vidējo regularitāti dažādās vecumgrupās.
Darbā mēdzu nozust speciāli iekārtotajā nomiedža kambarī, tas gan dod tik vajadzīgo ticību ne tikai rītdienai, bet arī gaidāmajam vakaram. Jāatceras vitamīni no rītiem (šī tēma ļoti palaista pašplūsmā) un vēl jau ir kaut kādi krikumi no pēdējās esperāla bundžiņas.
Ā, un tā skriešana no rītiem, tā arī.
Bet iekšējā boja zvārojas un zvandz: "Come, join the party of invisibles", kur visi staigā cigāriem mutes kaktiņos, valda 'ot kuķūr un rīts pienāk tad, kad tu viņam nosaki pienākt.
Tā, lūk, ir. Kad uzraksta, uzreiz paliek kaut kā pretīgi. Bet agrāk tieši tā arī dzīvoju.
Vēl jau droši vien arī tas, ka akūti trūkst seksa - aizvadīto trīs mēnešu laikā šie prieki man ir bijuši precīzi četras reizes un tāda izretinātība nav pieredzēta ļoti sen. Protams, varbūt šāds skaits konkrētajā laika amplitūdā ir normāls (mēs neesam seksa mašīnas utml.), bet vēl jau pie 50 gadniekiem sevi gluži negribas pieskaitīt. Note to self - jāapskatās aktuālie socioloģijas dati par kopulācijas vidējo regularitāti dažādās vecumgrupās.
Darbā mēdzu nozust speciāli iekārtotajā nomiedža kambarī, tas gan dod tik vajadzīgo ticību ne tikai rītdienai, bet arī gaidāmajam vakaram. Jāatceras vitamīni no rītiem (šī tēma ļoti palaista pašplūsmā) un vēl jau ir kaut kādi krikumi no pēdējās esperāla bundžiņas.
Ā, un tā skriešana no rītiem, tā arī.
Bet iekšējā boja zvārojas un zvandz: "Come, join the party of invisibles", kur visi staigā cigāriem mutes kaktiņos, valda 'ot kuķūr un rīts pienāk tad, kad tu viņam nosaki pienākt.
Tā, lūk, ir. Kad uzraksta, uzreiz paliek kaut kā pretīgi. Bet agrāk tieši tā arī dzīvoju.
Vēl sapulces gaitā mans biedrs teica, ka cilvēkam jau nekad neesot gana un neesot labi.
Tāpat arī Džims teica, ka viss notiekot periodiem un pēc šī nākšot vieglāks. Tā ir bijis. Lai tad nāk arī tagad, citādi sprauga kļūst šaura un līdz ar to gaisa (un gaismas) top mazāk.