Māris Salējs reiz teica, ka laimīgs cilvēks esot tāds, kuram ir pietiekami daudz laika saprast, ka viņš j a u ir laimīgs. Par to pašu šodien pīppauzē ieminējās mans priekšnieks. Precīzāk, par to, ka cilvēkam ir tiecība allaž salīdzināt sevi ar to, kas pieder citiem, un ka tas noteikti ir kaut kas labāks. Tēmas vecas, bet tas nenozīmē, ka vēl arvien nebūtu aktuālas. Esmu ļoti tuvu, lai man būtu šis laiks sapratnei par savu jušanos laimīgam. Varbūt pat par dažiem procentiņiem šajā laikā esmu arī reāli bijis. Liekas, tas pat bija šodien. Īsi pēc tam, kad biju dzirdējis Salēja spriedumu. Ambīcijas nekur nav pazudušas, bet esmu tās spēcīgāk pietuvinājis realitātei. Un no šāda punkta raugoties, atkrīt ļoti daudz problēmu. Apbrīnojami daudz. *** Un protams, ka nekad nepietiks un būs par maz - visplašākajā mērogā - bet nu tad vienkārši live with it un miers. |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |