Vairākas · dienas

Saullēktā ieleja pamodās no dzidras, griezīgas ragu mūzikas. Alā piecēlās Mija un sāka ar kājām sist takti.Tū-tikija saausījās, un Inks, ierāvis asti kājstarpē, palīda zem sola. 
Trollīša Mumina sencis dusmīgi grabināja krāsns aizšaujamo, un lielais vairums ciemiņu pamodās. 
Trollītis Mumins piedrāzās pie loga un pa sniega tuneli izrāpās ārā. Blāvajā ziemas saulē pa nogāzi lejup slēpoja liels Murmulis. Viņš pūta spīdīgu misiņa tauri, un likās, ka viņš jūtas lieliski. 
"Šitāds apēdīs daudz ievārījuma", trollītis Mumins iedomājās. (Un kas viņam ir kājās?)
Nolicis ragu uz malkas šķūnīša jumta, lielais Murmulis noņēma slēpes. 
- Jums ir labi pakalni, - viņš teica. - Vai jums te ir slaloms?
- Es apvaicāšos, - trollītis Mumins teica.
Viņš ielīda atpakaļ salonā un jautāja: 
- Vai te ir kāds, kuru sauc par Slalomu?
- Mani sauc par Salomi, - nočukstēja ķipariņš, kas bija iztrūcies no sava attēla spogulī. 
Trollītis Mumins izgāja pie Murmuļa un sacīja: 
- Gandrīz vai ir. Te ir viena, kuru sauc par Salomi. 
Bet Murmulis ošņāja trollīša Mumina tēva tabakas lauku un nemaz neklausījās. 
- Šī būs laba mājvieta, - viņš teica. - Te mēs uzcelsim sniega māju. 
- Jūs varat dzīvot pie manis, trollītis Mumins vilcinādamies sacīja.
- Nē, pateicos, - Murmulis atbildēja. - Iekšā dzīvot ir neveselīgi un ļoti smacīgi. Es gribu svaigu gaisu, ļoti daudz svaiga gaisa. Tūlīt ķersimies pie darba, lai ne minūte neietu zudumā. 
Pamazām no mājas iznāca trollīša Mumina ciemiņi, tie stāvēja un skatījās.
- Vai viņš nevar turpināt spēlēšanu? - jautāja mazā Salome. 
- Visam savs laiks, - Murmulis līksmi attrauca. - Pašlaik mēs strādāsim. 
Pēc kāda brītiņa visi ciemiņi jau cēla sniega māju trollīša Mumina tēva tabakas laukā. Pats Murmulis peldējās upē, kamēr daži nosaluši ķipari pārbijušies skatījās.