Vairākas · dienas

...bet bija vēl tā, ka mēģināju iegūt to fakino maģistra grādu. Iestājos LU HZFā Literatūrzinātnes nodaļā un aizvadīju rudeni un ziemu, protams, zūmā. Laikam kādas četras nodarbības mums sanāca klātienē.
Pienāca sesija, un vienīgais, ko es spēju, bija uzrakstīt referātu 'pie Cimdiņas' par šito ten "Iedzimto grēku", kas lai to vairs atceras.
Bet nekam citam nepietika spēka un laika.
Tuvojoties 40gadnieku krīzei, gatavoju nēzdogus izniekotās dzīves apraudāšanai, bet, no otras puses, ja es patiešām sajukšu prātā, TF mani pieņems atplestām rokām - tie, kas vēl būs palikuši dzīvi.
Es zinu, ka pieņems, jo nekad nav bijis citādāk. Un ja nu kas, vienmēr var aiznest kādu auksti kūpinātu foreli vai brieža gaļas konservu ripuli.
Bet kāpēc es to rakstu, es to rakstu tāpēc, ka man liekas, ka kaut kas nav izdarīts, bērnu nav, apprecējies neesmu, tiesību nav, varētu vismaz to sūda mag diplomu uzlikt uz plaukta, lai balo saulē.
Taču lika pagaidīt.
Būs kaut kas cits.
Cerams.