Vairākas · dienas

šovakar ar jackalope piedalījāmies dzejas slamā totaldobžes terasē vefā. kā minēja viena no apmkeklētājām teica, ka viņai esot licies, ka tādas lietas var redzēt tikai jūtūbā - tur bija vesela frīku un houples vanabiju* parāde. Bija viens izstīdzējis krievu vīrietis zilā žaketē,kas nedaudz atgādināja aktieri adrianu brodiju. viņš bija sacerējis meldiju uz sintezatora, kas skanēja no datora un kurai viņš dziedāja "virsū". bija mazs, no margrietiņām izkāpis princis vārdā jānis - naivais antiņš kvadrātā (naivums ir teicama īpašība, ja tā tiek noturēta zināmos rāmjos). viņam bija sagatavota performance ar puisi un meiteni, kuru kustības reprezentēja dzejolī ietverto domu "es tevi mīlu, tu esi mans liktens" utt. tad, brīnumainā kārtā, tas džeks no etīdes lasīja arī pats, un arī par mīlu un likteni. savukārt antiņš ar etīdes meiteni spēlēja ģitāru akordus. bet viskrāšņākais tēls bija no daugavpils - tievam karlsonam līdzīgs personāžs ar deivida birna iezīmēm. kad mēs ieradāmies notikuma vietā, viņš bija izliecies tiltiņā. nu, pustiltiņā. vispār viņam bija labi teksti, tikai viņš aizrāvās ar aktierspēli. pantiņš bija par to, ka "hudožņiki vseh abižajut/jesļi aņi nastojaščije hudožņiki/s boļsoi bukvi/a ņekakaja tut zhvachennaja kljukva". bet tad viņš izņēma milzu kabatlakatu un sāka šņukstēt, kas man likās nedaudz pārspīlēti. bet publikai patika. pēc tam viņš pārģērbās chicago bulls krekliņā un keponā un tēloja tādu kā pagalma džeku, kas ar nenobeigtiem matiem (lamuvārdiem, tas ir) klāsta savu redzējumu par sabiedrības likteni. tur bija laba rindiņa, kas skanēja apmēram "vernutsa k tradicionaļnamu moģernismu/eta sevodņa v moģe". bet vakara nagla bija dāma, vārdā maiga, nu, faktiski, viņa bija tā kā vairāk tantīte - neilona jaceņē un sirmām pinkām. "par ko ta jūs gribat dzirdēt - par dabu, vai par mīlestību?" kad kāda balss teica: "par dabu!", viņa teica: "nu lāabi. vai jums ir mājās sunīši?" tad es nedaudz aizgāju prom, bet atgriežoties, viņa izpildīja rindas "mazais zeņķi/negriezies ap beņķi/man pret tevi mīlas nav nemaz" un "jaunā audēja pie stellēm sēž/un pēc tam baltu kodaļu sprēž" utml. nu, vispār ļoti psihisks pasākums, bet bija skaista saule un lietus un kārļa kundziņa cienīgi mākoņi.

*dažreiz tak lietas varētu saukt īstajos vārdos, ne