Sapnī biju andergraunda teātra izrādē, kuras scenogrāfija - dzelteni plastmasas maisiņi.
Uz skatuves uznāca ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
lasitajs, apsēdās pie sintiņa un zīmīgi paskatījās uz publiku,
un tad jau arī bija jāzvana modinātājam.
lasitajs, apsēdās pie sintiņa un zīmīgi paskatījās uz publiku,
un tad jau arī bija jāzvana modinātājam. *uzliku snūzu*
Otrā sapnī bija aina no kādas itāļu filmas, kurā spēlēja Sofija Lorēna.
Tā bija viena no viņas agrīnajām lomām.
Lorēnas augumu, nosētu ar vasaras pludmales vēju radītu zosādu un ūdens pērlītēm, skūptīja kāda meitene.
Parādījās arī krūtsgals un es atceros sevi nodomājam: "Vāu, piecdesmitie gadi, bet šāda atļaušanās!"
Nekāda tālāka turpinājuma nebija. Atceros vēl cepuri, tādu izteikti platām, vijīgām malām.
Gluži kā no Pirelli kalendāra.