Runājot par #darbina, viena no svarīgākajām lietām šeit ir dokumenti. Ja jādodas uz kādu mazāku vai lielāku sapulci, ir svarīgi, lai tie vienmēr būtu līdzi - attiecas tie uz konkrēto tēmu vai ne. Bet viņu nedrīkst būt pārāk daudz, jo tad kādam var ienākt prātā pajautāt kaut ko vairāk un padziļinātāk, nekā tai brīdī varētu atbildēt. Tāpat kāds var palūgt kādu dokumentu apskatīt, a tur - hlabuc! - nākamā pusgada finanšu plāna vietā PPT prezentācija par kompetenču nozīmi individuelajā profesionālajā attīstībā.
Pašas labākās ir tabulas. Bet te arī jābūt uzmanīgiem: tās nedrīkst būt nedz pārlieku komplicētas (šaurām un tekstu piebirdinātām rūtīm), nedz pārlieku vienkāršas (platām rūtīm, kurās ir izkaisīts teksts). Tad kas vēl. Retumis var atļauties izdrukāt kādu Ņujorkera vai Magnum Fotouz rakstu un lasīt to tādā veidā, it kā tas būtu saistošais dokuments. Protams, tādā gadījumā svarīgi ir nočekot blakussēdētāja/-u acīgumu un tābrīža sakabi ar reālo esamību.
Es dzirdu Jūs nepacietīgi jautājam: "Bet kā ar krāsainām tabulām, mīļo Apolinēr?" Un es steidzos atbildēt: tikai dabas toņi, vislabāk palsi zaļi vai iebrūni. Sarkano, dzelteno un zilo krāsu aizmirstam - tās uzbudina un atkal var likt kādam klātesošam ziņkārīgajam lūgt to paskatīties vai arī vienkārši radīt emocionelu saspīlējumu. Un kam gan tas ir izdevīgi?
Visādi papīra klipši un savilcēji lai paliek vecuma grupai 40+. Pasvītrojumi ar marķieri var parādīties, bet tikpat epizodiski, kā slepkavas apraksts labā krimiķī.
Runājot par izkārtojumu uz galda: haoss nav ieteicams, kaut gan tas potencieli rada "esmuieraciesdarboslīdzausīm" noģiedumu. Klasisks un teju vienmēr veiksmīgs risinājums ir divas plānas vertikālas čupiņas un trīs lapas pāri tām horizontālē. Augšējā no kurām ir nedaudz iešķībi novietota.
Pildspalva - tikai viena. Var būt arī viens zīmulis. Korektori vai dzēšgumijas iz for sakers vai arī atkal priekš 40+.
Dokumentu pāršķirstīšanas/pārskatīšanas intervāls: 1 minūte 4 minūšu ietvarā vai arī 1 min 30 sek 6 minūšu laikā.
Tas, īsumā, arī viss.
Pašas labākās ir tabulas. Bet te arī jābūt uzmanīgiem: tās nedrīkst būt nedz pārlieku komplicētas (šaurām un tekstu piebirdinātām rūtīm), nedz pārlieku vienkāršas (platām rūtīm, kurās ir izkaisīts teksts). Tad kas vēl. Retumis var atļauties izdrukāt kādu Ņujorkera vai Magnum Fotouz rakstu un lasīt to tādā veidā, it kā tas būtu saistošais dokuments. Protams, tādā gadījumā svarīgi ir nočekot blakussēdētāja/-u acīgumu un tābrīža sakabi ar reālo esamību.
Es dzirdu Jūs nepacietīgi jautājam: "Bet kā ar krāsainām tabulām, mīļo Apolinēr?" Un es steidzos atbildēt: tikai dabas toņi, vislabāk palsi zaļi vai iebrūni. Sarkano, dzelteno un zilo krāsu aizmirstam - tās uzbudina un atkal var likt kādam klātesošam ziņkārīgajam lūgt to paskatīties vai arī vienkārši radīt emocionelu saspīlējumu. Un kam gan tas ir izdevīgi?
Visādi papīra klipši un savilcēji lai paliek vecuma grupai 40+. Pasvītrojumi ar marķieri var parādīties, bet tikpat epizodiski, kā slepkavas apraksts labā krimiķī.
Runājot par izkārtojumu uz galda: haoss nav ieteicams, kaut gan tas potencieli rada "esmuieraciesdarboslīdzausīm" noģiedumu. Klasisks un teju vienmēr veiksmīgs risinājums ir divas plānas vertikālas čupiņas un trīs lapas pāri tām horizontālē. Augšējā no kurām ir nedaudz iešķībi novietota.
Pildspalva - tikai viena. Var būt arī viens zīmulis. Korektori vai dzēšgumijas iz for sakers vai arī atkal priekš 40+.
Dokumentu pāršķirstīšanas/pārskatīšanas intervāls: 1 minūte 4 minūšu ietvarā vai arī 1 min 30 sek 6 minūšu laikā.
Tas, īsumā, arī viss.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}