Vairākas · dienas

Pirmoreiz dzīvē spēlēju klarneti. Tais kāzās, par kurām viņdien zūdījos.
Patīkams instruments. Kādas 10 minūtes vajadzēja, lai neatskanētu spalgie kviecieni gan mēlītes sāniem, bet
skaņa būtu adekvāta. Tā nu sanāca labs jam session ar klātesošajiem mūziķiem. Būtībā tas pats bija arī kāzu pirmajā vakarā,
kad cienījamāka vecuma viesi vēlējās "Silavas valsi", bet viņiem tikai uztiepa visādus blūzus un kikojošus roka standartus.
"Varbūt kaut ko klasisku," es teicu mūziķiem, taču viņu laipnās acis tikai kopēja sapratni.
Kad grupa devās uzsmēķēt, knaši piesteidzos pie kompja un uzliku "Zeļļu" "Rudzupuķes".
Jaunā vīra tēvs asarām acīs teica, ka mazais K. šo dziesmu esot dziedājis, mazs, stāvēdams uz durvju sliekšņa, ar tikko
norautām saulespuķēm.

Mūzika vieno.