Ielavoties teritorijā no jūras un apejot līdz galvenajai ieejai, pavērās diezgan neticama paskata pasākums nodilušā padomjlaiku atliekā, kuras vienīgie jaunie un krāsainie elementi bija reklāmas uzraksti par aromaterapiju un zombēšanu caur telefona zvaniem tur, kur agrāk droši vien reklamēja zemūdens masāžu un hromaterapiju.
Un, protams, pasākuma lozungi, kuri lepni karājās vairākās vietās virs vestibila, piemērm: "Сало, а не политику!" — krievu un ukraiņu valodās.
Ieskatījāmies koncertzālē, kur sacentās šo biedrību kori vai vienkārši dziedātāji. Tobrīd uzstājās kāds ukraiņu bards, kurš savās melnajās saulenēs un spīdīgajā uzvalkā nepaliktu atbildi parādā kārtīgai Kusturicas filmai.