apjukuma · sajukuma · piezīmes

Pirmo reizi ceļoju viena tik tālās zemēs un viss ir superdruperīgi. Garlaicīgi nav (labi, tikai dažreiz vakaros), nav jāsaskaņo miega un ēšanas grafiki, kad izbesos, purpinu savā nodabā un nevienu nekaitinu. Ceļot ar kādu kopā var būt izaicinājums. Solo versija ir ļoti patīkama, varētu šo fenomenu pārbaudīt sīkāk arī citās zemēs.

Nekad vairs nesmīkņāšu par japānīšiem, kas masās fotogrāfē ik katru ceļa zīmi. Esot zemē, kur viss tik ļoti atšķiras no pierastā, tu pat negribot atklāj japāni sevī un sāc apbrīnot (=fotografēt) viselementārākās lietas.

Ķīna tātad. Smoga joprojām nav, kas pārsteidz, bet varbūt rūpnīcās pārtraukums. Un vēl viena negaidīta atklāsme, ka vismaz pagaidām Šeņzeņa izskatās daudz mierīgāka par Japānas lielajām pilsētām, kas manā uztverē bija urbānās histērijas sprādzieni. Ārpus viesnīcas neviens īsti angliski nerunā, bet visi manis uzrunātie cenšas kā māk palīdzēt ar žestiem un demonstrācijām. Man patīk.

Šenžeņā viss ir saulaināk nekā biju iedomājusies. Smoga vietā zilas debesis, nekur neaizmaldījos, paēdināju sevi, siltā gultiņā, dzīve ir skaista.

Rokās iekritusi iespēja kļūt par software product manager. Jauns pavērsiens manā visnotaļ humanitārajā karjerā, kas nozīmē drīz sasniegt jaunus nerdisma augstumus.
Tēvs priecāsies, beidzot kaut kas taustāms un viņam attālināti saprotams.

Beidzot sagaidīju ziemas pasaku, pirmo reizi pa kādiem pieciem gadiem. Žēl iet gulēt, tik pie loga sēdēt un priecāties.

Priekšnieks, 60gadnieks būdams, reiz pieminēja, ka, lai cik jauns iekšēji nejustos, tu sāc apzināties, ka esi iekāpis mūža otrajā pusē, kad arvien vairāk un vairāk draugu nomirst.
Man līdz tam vēl ilgs laiks, bet tikko kā pamanīju, ka manā regulārajā dziesmu listē vairākumā ir nu jau mirušie. Un 2016.gads mirušo dziesminieku listi krietni papildināja.

Lielākais mana darba ieguvums ir iespēja satikt un strādāt ar like-minded cilvēkiem. Valodas+tehnoloģijas = let's nerd out and be happy until ever after.

Tiku pie 4 menēšu unlimited kartes vienā no kinoteātru ķēdēm un savu kinomaratonu atklāšu ar La la land.
Ilgi domāju, ka mūzikli nav manā gaumē, bet kad skeptiskais kolēģis atklāja, ka filmas beigās apraudājies, nolēmu, ka tomēr jāpamēģina.

Kopš darba pienākumi kļuvuši visai abstrakti, ir grūti mērīt panākumus un arī gandarījumu par padarīto. Reizēm šķiet, ka laiku pavadu bezjēdzīgi, bet citu dienu pie sevis nodomāju, ka man ir labākais darbs pasaulē.
Pie sevis štukoju, ka vajadzētu sākt piefiksēt katras dienas morālo rezultātu un tā iemeslus. Iespējams atklāsies korelācijas un uzlabosies mana saprašana par to, ko katru dienu daru.

Ehmmm, latviskā teksta versija ir apburbuļojoša
http://biggreenegg.eu/lv/eggs/

OK, FB boti izlēmuši, ka es esmu naudīga, slinka vecmeita, jo reklāmās piedāvā gan inspiring single men in Amsterdam, gan uzkopšanas pakalpojumus.
Bring it on, baby, ko gan rīt būs man sarūpējuši.

Ķīnas vīza kabatā un plāns Honkongai skaidrs.

Man uzdāvināja grāmatu "Latvijas pierobežas pēdējie mohikāņi". Bilžu grāmata par iedzīvotājiem, kas dzīvo čuhņā Latvijas pierobežā.
Ideja ļoti apsveicama, bildes ir krāšņas, bet apraksti rada iespaidu, ka autores ironizē par stāstu varoņiem. Varbūt es lasu starp rindiņām, bet pozitīvu, draudzīgu iespaidu teksts nerada.
Un jā, apraksti ir latviešu un angļu valodā. Es, protams, sāku salīdzināt abas versijas, pamanīju kļūdas un mans iespaids par šo grāmatu sašļuka vēl vairāk. Piemēram, NATO ir tulkots kā ANO. OMG OMG par to taču var iesūdzēt!

Eiropa izsludinājusi jaunu frīlanseru konkursu:
http://curia.europa.eu/jcms/jcms/Jo2_10741/en/#informations
Iepriekšējā LV cena, pēc kuras arī tagad vadīsies, bijusi 21,81 EUR par lapu. Salīdzinājumam NL cena bija 45,78 EUR. Nu nav gluži tā, ka NL dzīve būtu divreiz dārgāka, sigh.

Labākais Vecgada vakara plāns ir, ka nav nekāda plāna. Nēnu ir plāns neaizmigt pirms pusnakts. Tas arī viss.