apjukuma · sajukuma · piezīmes

Pēdējā šī gada darbadiena
hashtagloveit hashtagimdreamingofawhitechristmas

Februārī uz Ķīnu un Honkongu. Spannend!
Mazliet plēšu matus, mēģinot izfunktierēt sabtransportu no HK lidostas uz Šenženu, jo vīzas pieteikumā visam jābūt izplānotam un apstiprinātam. Nekas īpašs, tikai kādas sešas pārsēšanās HK metro, kas tā vien velk uz maldīšanos dienas garumā (man pat AMS metro reizēm sajūk virzieni), it īpaši, ja šis uzdevums ir jāveic pēc 12 stundu lidojuma. Gara acīm redzu, kā mans blondais, garais stāvs slīdēs ķīniešīšu burzmā. Vismaz redzēšu pāri pūlim.

Jaunākais Lady Gaga albums ir superdruperīgākais darba kompanjons, kad jābloķē biroja trokšņi un jākoncentrējas dokumenta pārskatam.
Iesaku, ļoti iesaku, būsiet ļoti pārsteigti.

"I find culture fascinating. Why do people do things which they do and why do they do them differently from the way I do. That's why I love to travel. There's something about landing in a foreign country: the cars don't look quite the same, and the signposts are not quite the same. There's that excitement of unfamiliarity. There's pleasure in discomfort"
Benji Knewman Vol.5

Svētdiena pagāja tādā sireālā noskaņā - aiz loga plosījās viesulis, kamēr es pētīju radu rakstus. Apbrīnojami, cik daudz datu var atrast internetā, vienu dzimtas zaru pētot, nokļuvu līdz pat 19. gs. sākumam. Mana dzimta izrādās dikti latviska - Jēkabi, Jāņi, Juri, Pēteri, Annas, Lienes, Mades, Maijas, Paulīnes biezā skaitā. Jaukākais atradums bija Didriķis, vai nav viens ražens vārds? Vēl gan jāsagana gali tam ebreju uzvārdam, kas parādās mātes radu rakstos.
Un, protams, pasaules kari, arestācijas un izsūtīšana: sāpīgā vēstures puse, kuras dēļ ar vecvecākiem par viņu piedzīvoto joprojām ir grūti runāt.

Vakar ziņās bija bēdīgs sižets par trīs govīm Jaunzēlandē, kas iesprūdušas uz maza zemes pleķa zemestrīces apvidū. Vietējiem vēl glābšanas plāna īsti nebija.
Šodien apdeits: govis ir izglābtas, Nīderlande var gulēt mierīgi.

Kārtējo reizi pārliecinājos par to, cik ļoti degradējusies mana latviešu valoda, kad darba sarunas laikā negaidīti nācās pārslēgties uz latviešu valodu un es sāku stostīties, nespējot salikt kopā jēdzīgi skanošus teikumus. Sarunbiedrs centās būt izpalīdzīgs un aizpildīja klusuma brīžus, kad nevarēju atcerēties attiecīgos terminus latviski, bet kauns tāpat.

Pēdējās stundas Amerikā, un tad jau atgriešanās novembra realitātē.
Šī zeme pārsteidza visādos veidos, bet galvenokārt ar to, ka radīja krietni mazāk cringeworthy iespaidu nekā biju iztēlojusies mediju iespaidā.
Sanfrancisko ir kā konfekte uz kociņa, tik pievilcīga un lipīga. Skarbo pusi var ļoti ātri nogaršot, iekāpjot pārpildītā pilsētas autobusā, kur priviliged white pasažierus var uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt. Nīderlandē man noteikti pietrūks cilvēku laipnības.
Sleep well, work hard, be kind, repeat.

Man ir zināmas personas dalīšanās iezīmes brīžos, kad jāsteidzas. Ir tā paniskā es, kas grib skriet un lekt, lai tik paspētu, un ir tā mierīgā es, kas zina, ka dzīve jau viena vilciena dēļ netiks nokavēta. Un tad risinās iekšējais dialogs starp šīm divām es un pārsvarā uzvar steidzīgā persona. Viņa spītīgi ignorē mierīgās dzīvesgudros padomos un rīkojas pretēji norunām.

Gaidu DHL paku. No rīta iečolēju piegādes statusu, paka šķirotavā un tikšot piegādāta laikā no 11:00 līdz 15.00. Vēl ap divpadsmitiem statuss tāds pats, bet tad 12:33 beidzot šoferis esot ceļā. Stundu sēžu gaidīdama, kā nav, tā nav. Ielūru DHL lapā atkal, še tev, adresāts neesot bijis mājās. Zvanu sūdzamnumuram, tā un tā, kur mana paka. Jā, šoferis esot ieradies, neviena neesot bijis mājās. Esot pastkastē atstājis depešu ar kodu, ar kuru varu izvēlēties nākamo piegādes laiku. Bet pastkastē nekā nav. Tā nu gan nevarot būt. Var gan, ko man tagad darīt? Ļoti žēl, bet būs jāgaida līdz pirmdienas pēcpusdienai, laikā no 14.00 līdz 18.00, kad šoferis veiks nākamo loku. Bet es tajā laikā nebūšu mājās. Ak, nu tad viņš atstās paskastē depešu ar kodu, ar kuru varat norādīt vēlamo piegādes laiku. Bet es jau tagad zinu, ka pirmdienas pēcpusdienā nebūšu mājās, vai nevar norādīt tagad? No, computer says no.
Sajūsmā griežu zobus, bet cenšos būt prātīga un samierināties ar likteni. Tad, dažas stundas vēlāk, atskan durvju zvans, pie durvīm parasts puisis parastā automašīnā ar manu paku. Jā, DHL šoferim esot palicis slikti, viņš neesot varējis paku piegādāt un nez kāpēc izdomājis pats nomainīt piegādes statusu uz "adresāts nav mājās". Viņam, parastajam puisim (kolēģim?), tas neesot licies lāga risinājums, un viņš izlēmis paku piegādāt pats savā automašīnā ārpus darba laika.
Tā lūk. Paka mājās, visi veseli (DHL šoferis, ceru, arī).

Trokšņus slāpējošās austiņas ir mans labākais, superdruperīgākais pirkums šajā tūkstošgadē.
Visu labu šmakstinātāji un visi citi manas audiālās telpas smērētāji, uz neatgriešanos!

Brīnumi notiek, esmu pārvarējusi bailes no publiskas uzstāšanās. Lieku kopā slaidus un pat pie sevis domāju 'būs forši'.'
Itālija jāāāāā, 30+ grādi nēēēēēē
Bet labs ir, kompensēsim ar saldējumu.

Mani ļoti mulsina koncepts "serial entrepreneur". Prātā nāk tikai Hanibāla Lektera cienīgas ainas.