apjukuma · sajukuma · piezīmes

jēs, ceļot vienam ir diezgan forši, bet man akal dažreiz pietrūkst dalīšanās prieks un vēlāk iespēja pārrunāt ceļojumu (nu jo ceļojuma bildes rādīt citiem ir diezgan sadistiski). bet tā ir, ka ceļojumā vajag tiešām labus un nečīkstošus ceļabiedrus ar līdzīgām vēlmēm un spējām uz kompromisu (y).

bet tev izklausās ļoti foršs ceļojums!

jā, dalīšanās prieks ir nenovērtējams un neaizstājams. kad pašam ar visu jātiek galā, gan prieki, gan bēdas ir intensīvākas, jo nav tā drošības tīkla, savējā blakus. man, piemēram, ir gandarījums neapmaldīties vai tikt galā ar sarežģītiem loģistikas uzdevumiem. ceļojot kopā ar E., vienmēr paļaujos, ka viņš visu izštukos un izpētes procesā parasti pārāk neiedziļinos (viņš arī ir tas, kurš parasti karti lasa).

jess, tikt galā ar sarežģītu loģistiku jaunā valstī ir kā iziet kaut kādu datōrspēles līmeni. vēl, ja es ceļoju viena, daudz biežāk kaut kā iepazīstos ar vietējiem un mēdz gadīties diezgan aizraujoši piedzīvojumi. atkal ceļojot kopā ir tāds 'noslēgts lielums' un nav īsti vajadzības jaunai komunikācijai.

Un vēl viens trūkums vienītim ir, ka var uz pusi mazāk ēdienu nogaršot.