apjukuma · sajukuma · piezīmes

Es uz to vairāk skatos tā, ka, lai vai kādi tarakāni nebūtu savas tautas (mūsu gadījumā savas zemes iemītniekiem), tos vienmēr zini pa gabalu, zini, kā tie reaģēs, ko no tiem sagaidīt. Citās zemēs dzīvojot (manā kontā gan ir tikai 4 gadi slovēņos), nekad līdz galam viņu tarakānus neiepazīsi, un var būt momenti arī pēc vairākiem uz vietas nodzīvotiem gadiem kopā ar indivīdiem, kad ir tāds wtf par kādiem tarakānu izgājieniem, jo, nu, it kā tos cilvēkus zini, ne pirmo dienu, mēnesi, gadu, bet tāpat jaunatklāsmes var spert pa dibenu.
Tāpēc tā māju sajūta nav līdz galam saistīta ar radiniekiem vai kādām konkrētām vietām, bet to saprotamības izjūtu, - lai vai kādi tie tarakāni mūsējiem te nebūtu, bet tie kaut kādā mērā vienmēr būs arī mūsējie.

No otras puses, tie saprotamie tarakāni var būt konfrontējoši un tāpēc vairāk krist uz nerviem. Dzīvojot NL jau 10+ gadus, es joprojām varu kritizēt vietējo īpatnības 'no malas', ja uznāk besis, un izlikties nezinām par saviem tarakāniem:P

Jā, protams, tas jau katram savs, kā tos uztveram - gan savējos, gan svešos.
Kaitinošākie gan var norādīt, ka pašiem dziļi iekšā kaut kur tādi paši vien sēž, ko negribas ne redzēt, ne pazīt, ne arī pieņemt.