apjukuma · sajukuma · piezīmes

Es uz to vairāk skatos tā, ka, lai vai kādi tarakāni nebūtu savas tautas (mūsu gadījumā savas zemes iemītniekiem), tos vienmēr zini pa gabalu, zini, kā tie reaģēs, ko no tiem sagaidīt. Citās zemēs dzīvojot (manā kontā gan ir tikai 4 gadi slovēņos), nekad līdz galam viņu tarakānus neiepazīsi, un var būt momenti arī pēc vairākiem uz vietas nodzīvotiem gadiem kopā ar indivīdiem, kad ir tāds wtf par kādiem tarakānu izgājieniem, jo, nu, it kā tos cilvēkus zini, ne pirmo dienu, mēnesi, gadu, bet tāpat jaunatklāsmes var spert pa dibenu.
Tāpēc tā māju sajūta nav līdz galam saistīta ar radiniekiem vai kādām konkrētām vietām, bet to saprotamības izjūtu, - lai vai kādi tie tarakāni mūsējiem te nebūtu, bet tie kaut kādā mērā vienmēr būs arī mūsējie.