 | |
|
FB latviešu grupā uzvirmojusi diskusija par produktiem, kurus ārzemju latvieši kārotu iegādāties. Visa diskusija man izsauca major facepalm. Ātri vārāmās auzu pārslas, tomātu mērce, majonēze, doktordesa. Jomajo, vai tiešām vidējā latvieša sapņu ēdienkarte aprobežojas ar tik prastiem produktiem un vai tiešām Latvijas majonēze ir tik pārāka par vietējo. Un Laimas saldumi kā saldumu kvalitātes etalons mani izbrīna vēl vairāk. |
|
| |
On 13. Jūlijs 2016, 22:41, ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} deloveja_kundze commented:nu, atceros, ka savulaik vedu no mājām piparmētras no dārza tējai. un vispār arī beramo tēju, jo kaut kā savulaik nespējo atrast Amsterdamā beramo tēju. bet nu tās piparmētras jau vairāk bija ar emocionālo vērtību, domāju, ka noteikti viegli atrastu, ja meklētu. un tad kādreiz atradu lokālo krievu veikalu, kur kādreiz sentimenta vārdā pirku kaut ko, kas bija skābais krējums un rupjmaize. bet nu, ja godīgi, LV nac virtuve nav nekas tik ekselenti unikāls, lai baigi iespringtu. itāļu draudzene masveidā importēja olīveļļu no mājām, tā jau ir cita lieta. bet tie ārzemju latvieši lai savas trūkstošās lietas iet meklēt uz krievu veikaliem, tur pat reizēm var atrast preces no Latvijas. un bērzu sulu 3litru burkās. man no tiem austrumeiropiešu veikaliem metas šermuļi - parasti izskatās tik žēlīgi, ka nav brīnums, ka vietējie mūs uzskata par kaut kādiem nabaga radiniekiem. noplukuši, tādā 90. gadu stilā. tikpat nožēlojama sajūta, kā lasot L. Mukutupāvelas "Šampinjonu derību". On 13. Jūlijs 2016, 23:09, deloveja_kundze replied:jā. bet tās nav pašas lasītas no dzimtas dārza, haha :)) |