Subjektīvo domu virpulī mutuļo elementārdaļiņas...
tās kombinē vārdu salikumu >>>Dzīves jēga>>>
atbildes vēl joprojām nav...

Ir tukšuma sajūta no tā, ka liekas dzīve paslīd neko nedarot, tāds izniekots laiks,
šobrīd jau nožēloju tās garās stundas pavadītās pie datora( neta).
Vienīgais glābiņš ir svaigs gaiss......

Pēdējā laikā dīvainas sajūtas parādās ik uz soļa...
un rudens tiešām ir pārdomu laiks par to kas ir,
par to kas vēl varbūt notiks
un par to sajūtu, ka sasodīts nekas nenotiek...

Šodien sirdi plēš uz pusēm ....
Jābūt stiprai... bet esmu vāja, ka jau visas TĀS kam ir tās mazās sirsniņas, kuras kādreiz jāatlaiž plašajā pasaulē
Liekās, ka asaru jūra ir vienīgais glābiņš...

Pa jūru slīd kuģis kuram pieturu nav
un cilvēka domas līdz ar kuģi projām ir.
Veros tumsā, nevien nav....
un klusums aprij domu kuģi tālumā.

bauda dzert vīnu...un ilgas sarunas par to...

Tukši vārdi no tavas mutes skan..
tiem nav nozīmes līdz mirklim, kad zeme sagruva zem kājām...
Tikai tad aizdomājos.. par to, ko reiz teici...
par sāpēm, par nodevību, par dažiem mirkļiem baudā.
Par to, ko čukst viens otram ausī mīlestības laikā.
Klusums.... pārdomas.

He draugi, ja kāds vēl lasa šeit kaut ko Guapa, kengurs... U.c.
tad atgādinu ka šo sestdien Miera ielas svētkos 17:00 uzstāsies Marta Migla...
Mēs tur vandīsimies no kādiem 15:00 apmēram.. ja nu kas tiekamies....
Jāiedzer kāda vīna glāze... vienā no mazajām kafē...:)

Nav ne miņas no tās iedomātās dzīves, par kuru biju iztēlojusies pirms 15 gadiem...Ir savādāk, bet ne sliktāk.
Vienīgais pietrūks vientuļo vakaru, kad varēja iegrimt melanholiskā mūzikā un baudīt vientulības mirkļus, kurā dzima daža laba doma.
Kādreiz tā pārāk lielā kņada ... neļauj koncentrēties uz dziļām domām, viss ir virspusējs un katra diena paskrien tik ātri....
Viens mirklis un jau melna nakts...
Bet gala secinājums, ka vientulību nenovēlu nevienam.. tās mūžīgas alkas meklēt otru, ir diezgan nomācošas...


Visās lietās ir savi plusi un minusi....

labi, man apnika...
ar iespēju uz neatgriešanos ..
lūdzu netraucējiet mani...


ne jau es pirmā sāku....

Noteikti jāiet, ieeja pa brīvu


13. aprīlī

FESTIVĀLA NOSLĒGUMA SKATES IZRĀDES
VEF KULTŪRAS PILĪ

plkst. 12.00 Lielajā zālē
Roberts Ligers VĒRTĪBAS PALIEK. Etīdes
Viss plūst, viss mainās – gan cilvēki, gan viņu uzskati, bet vērtības paliek.
VEF Kultūras pils ansamblis RĪGAS PANTOMĪMA
Režisors Roberts Ligers

Vīns, vīns un sareibusi galva.....
Vīram depresija un lēnām iekrītu līdz ar viņu tajā......
Laikam nevar likt Šopēnu klausīties..... jo uzreiz TE Vienam , kam tā depresija, piesēžas pie klavierēm un spēlē līdzi...:)

Kurš kuru pārspēs Mūzikas atskaņotājs vai dzīvs Cilvēks pie klavierēm.....


pēc kāda laika...
uzvarēja cilvēks, jo lika izslēgt mūzikas atskaņotāju... tagad man jāklausās dzīvā mūzika ar vīna glāzi rokā....

aizsalusi jūra un mans prāts....
viegla sajūta, nav domu klāsts
klusums kā āksts, parādās pie karaļa kājām
kad negaida to , kad negaida to

paslēpes- spēle, ko spēlē arī pieaugušie

Šodien jāiedzer mierīgā gaisotnē kāda vīna glāze, bet rīt vakarā ar jautru kompāniju jādodas uz filmu Sēņotājs... lasīsim sēnes..:)
Kas zina varbūt vakars atkal beigsies Omes briljantos.....:)
vismaz pēdējo reiz gāja jautri..:)


tikai mazs lūgums... vai nevar gaisu pagriezt siltāku... tie mīnusi mani nomoka...

Viss saplūst vienā kopīgā ēnā
un spēlē parādās jauni spēlētāji,
vai bīstami, tas ir labs jautājums....

Kaut kādas šausmas .. vairs nesaprotu, kur lai Vecrīgā normāli šodien patusē???!!!
Vai kādam nav kādas idejas labas???!!!
kāds forš bāriņš????

Dīvainības parādās ik uz soļa,
pa ceļu, kas ir neizbraucams un mānās.
Akmeņi kā nodevēji mašīnas riepas lauž.
Aizturot elpu sirds sitas ātrāk
no tā jau nepaliek labāk.
Un ja arī tā dzīve paiet ātrāk
man negribas skumt par to, kas noticis vēl vēlāk..
Man sajūta tāda ka dīvainības ārdās
man nav miera ne šodien, ne rīt....

Hmmmm... ko Tu labu vēlējies H..... ????
Laikam jau vienkārši sievišķīga ziņkārība..... ??!!!!
atzīstos man ar tā ir ik pa laikam........:)


Jauku dienu....
gaidu pavasari....
nevar sagaidīt.....

Vakar vakarā bija alus, patīkamas sarunas un rupjmaize ar ķiplokiem. :)
Secinājums pēc sarunas... cik grūti tomēr ir rūpēties par kādu citu. Un nav tā ka nogurstu tikai es, bet citi ar.
Un izrādās būt pieaugušam ir tik grūti, ka sāc ilgoties pēc bezrūpības, kas bija jaunībā.