Dīvainības parādās ik uz soļa,
pa ceļu, kas ir neizbraucams un mānās.
Akmeņi kā nodevēji mašīnas riepas lauž.
Aizturot elpu sirds sitas ātrāk
no tā jau nepaliek labāk.
Un ja arī tā dzīve paiet ātrāk
man negribas skumt par to, kas noticis vēl vēlāk..
Man sajūta tāda ka dīvainības ārdās
man nav miera ne šodien, ne rīt....