 |

 |
f | |
 |
 |
 |
 |
vakardienu nostrādājusi mājās, sāku domāt, ka, hey, nav tik traki karsts, var pastrādāt arī no biroja. aizeju uz biroju, tur 32 grādi.
acīmredzot visi ķieģeļi uzkarsuši. atšķirībā no citiem - kondicioniera man nav, ventilatora nav un caurvēja arī nav. un tad tu viens tāds muļķis, kurš izvēlas strādāt no mājām, kamēr pārējie nabadziņi izvēlas varonīgi mocīties tur uz vietas, vai planē ciemos pie tiem, kam ir kondicionieris. tāda sajūta, ka cilvēki iet uz darbu tusēt un nemaz negrib labāk atrasties mājās. es šito nesaprotu. bet man jau vispār pēdējā laikā stipri viss besī.
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |

 |
f | |
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
šorīt bija tāds laiks, ka varēja atvērt logus un vēss vējiņš skrēja visam cauri. arī mašīna bija vēsa. uz asfalta lietus atskaņas. un vispār termometrs rādīja, ka ārā ir vēsāks, nekā iekšā. izvēdināju līdz 21.8 iekšā un 22.2 ārā, un logus aizvēru ciet. ik pa laikam iedzeru atdzesētu ūdeni - tāda sajūta, ka uzreiz seja atvēsinās no iekšpuses.
pirmdien uz rīgu, iemēģināšu jaunu kosmetoloģi, cerams, būs tā vērts, un, cerams, karstums tiešām mazināsies svētdien, bet vispār jau es vienmēr pie tiem kosmetologiem uz rīgu pašā vasaras karstumā.
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |








 |
f | |
 |
 |
 |
 |
braucot uz darba ielīgošanas pasākumu, iemetu somā divus lucky dog un 750ml ūdens pudeli, bet aizmirsu paņemt līdzi deguna pilienus, līdz ar to, pēc divām stundām vairs nevarēju uzkost nevienu uzkodu, jo nespēju elpot ar degunu, kamēr mute ciet, un nācās braukt mājās. bet - biju atbraukusi ātrāk, parunājos ar tiem, ar ko ikdienā tā nesanāk parunāt, piedalījos dziedāšanā un biju gan uz iepazīšanos, gan uz galveno atrakciju - nepabeigtā būvobjekta apskati, tā ka ķeksīti var ielikt.
līgo vakaru pavadīju terasē - bez līgo dziesmām, piedodiet, nav tas mans, es arī svētkus ta pašus īsti nesaprotu, ko tur svin, kāpēc jādzer alus un jāēd siers. bet vakarā, kad asfalts bija atdzisis, ar elektroskūteri izbraukāju tukšo pilsētu, un mājupceļā atklāju, ka vecais šortkats pār lauku nav pavisam aizaudzis un no skūteru īres vietas līdz mājai var aizkļūt viens un divi.
tomēr, lai arī cik ļoti man pēdējos gados nesvinas jāņi, tas, ka sakrita šīs četras brīvās dienas pēc kārtas, tā gan bija svētku dāvana.
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |






 |
f | |
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
uzdūros šim video par vakara procedūru - soli pa solim, un ko es varu pateikt - reizi mēnesī es par šo maksāju trīsdesmit eiro savai kosmeteloģei. pievienojiet tikai vairāk sejas masāžas un izstiepiet to uz stundu. nē, es neko sliktu nesaku, bet ja iepirkt visus nepieciešamos līdzekļus, tad var to pašu veikt mājās katru vakaru. tikai, protams, ne tos, ko kima demonstrē te. pilnam komplektam man gan vēl visa kā pietrūkst - sākot no lupatiņas, maiga skrubja, par kuru kosmetoloģe neteiktu, ka nedrīkst, līdz mitrinošiem un citādi labiem serumiem un acu krēma. esmu sapirkusies antioksidantus, bet tagad esmu sākusi šaubīties, vai tik tos nav jāsāk lietot vēlāk. daudz rakstīts par ēdamajiem antioksidantiem, bet par uz sejas liekamajiem - neko konkrētu vēl neesmu atradusi. tad vēl agrāk ādas kopšanas līdzekļu firmiņa paula's choice, pirms vēl to nopirka lielāks uzņēmums, teica, ka acu krēms ir tikai veids kā noslaukt jums papildus līdzekļus, šodien paula's choice jau ražo acu krēmu. kam ticēt?
Tags: empīriski pētījumi
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |



|
 |
|
 |