From: het	Date: 8. Decembris 2004 - 02:41		(Link)

un tad paklīst sarunas, izzūd no galda lielie kalni pārtikas. mazbērni un pašas bērni uzsāk rosību. vecā ome aši steidz novākt traukus ievilināt bērnus dziļāk istabās, lai apsēd, atpūšas un uzsit klaču ... bērni sarosas, izgudro ašas atrunas, sakot, jāsteidzas, Rīgā darīšanas .. aši bērnus savācot, kabatās gurķu burkas sadotās iebāžot, žigli mašīnā sakāpjot, nemanot ar roku pamājot ... veco omu vienu atstājot, zilās tālēs pēc minūtēm jau pazūdot ... to vienu akal pametot ..

	From: x_f	Date: 8. Decembris 2004 - 02:46		(Link)

viņa vēl minūti smaida, skatās tālēs zilajās izzūdošās mašīnas putekļos, nopūšas un smaids lēnām izplēnē. tā paiet pasaules godība. viņa pamet acis uz vakariem, paskatās, cik vēl Saule augstu, un nospriež aizstaigāt līdz kaimiņtantei. parunāties par dzīvi, pensijas mazumu, zāļu cenu lielumu un labāko kapavietu. tā kā jāsāk jau taisīties. cik ta' nu vairs atlicis..

From: het	Date: 8. Decembris 2004 - 02:50		(Link)

gruzons ņem virsroku pusceļā no kaimiņtantes lecot, arī galašas tādas pušķīdušas uzdzen bails par kājām kuras tajās salst .. ne sirdī ne pat kājās siltums .. ome skumji tālāk iet. un atverot mājas durvis ar vēju tāds aukstums mājās ieskrien, ome apsēžas tai savā gultā, paņem adīkli un žigli valdziņu pie valdziņa ar liek. skumjas izpland adīklī, gaisma pagaist atnākot tumsai, laiks ir doties mierā .. atpūsties, gatavoties jaunai dienai ... palienot zem segas, aizverot acis .. iegrimt sapnī

	From: x_f	Date: 8. Decembris 2004 - 02:54		(Link)

viena diena, kas nebija kā jebkura cita.

es atzīstu Tavu uzvaru. par vecenītes sapņiem jau nu nerakstīšu. :)

From: het	Date: 8. Decembris 2004 - 02:56		(Link)

saldu dusu:))

es jau arī ne:p

end of the game tāteikt:)