viņa vēl minūti smaida, skatās tālēs zilajās izzūdošās mašīnas putekļos, nopūšas un smaids lēnām izplēnē. tā paiet pasaules godība. viņa pamet acis uz vakariem, paskatās, cik vēl Saule augstu, un nospriež aizstaigāt līdz kaimiņtantei. parunāties par dzīvi, pensijas mazumu, zāļu cenu lielumu un labāko kapavietu. tā kā jāsāk jau taisīties. cik ta' nu vairs atlicis..