mans sviests
mans sviests
- Par trokšņiem ierīcēs. Ledusskapis
- 16.3.19 03:59
- Un vēl bija tādas reizes, kad skanēja instrumentāla mūzika, ja tā to vārēja nosaukt – sauss monotons ritms un tikko dzirdama Hammonda ērģeļu improvizācija. Ar laika ritējumu nesaistīta, tomēr radniecīga parādība ir skaņas ledusskapī. Ikdienas kņadā tā vienkarši izklausās pēc apmierintas murrāšanas, taču tajās reizēs, kad aizlavos līdz ledusskapim jau pēc pusnakts un atveru tā durvis, cauri parastajai motora rukoņai var saklausīt kādas tālas radiostacijas pārraidi – atsevišķus vārdus vai melodijas izšķirt nevar, tomēr es pilnīgi noteikti zinu, ka tas ir radio manā ledusskapī. Turpat ir mazliet pastētes, vairāki sieri, olīvas, piens, kāds dārzenis, varbūt vēl kaut kas, bet nekas no tā taču nespēj uztvert radio. Tur vajadzīga elektriska ierīce, un ledusskapis tāda ir.
-
5 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- Par pulksteni II
- 16.3.19 00:57
- Par jocīgo pulksteni jau laikam stāstīju. Šodien tikšķu teksts ir: "Kādam jabūt partijā/partnerim, Kādam jabūt partijā/partnerim, Kādam jabūt partijā/partnerim".
-
0 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- 15.3.19 00:55
- Rīt revolucionārs plāns apmeklēt Talsu kinoteātri un noskatīties 1906.
-
2 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- 11.3.19 08:25
- Rindas "Я неподвиежен. Два
бедра холодны, как лед.
Венозная синева
мрамором отдает." bija pamatīgi iespiedušās atmiņā, turklāt man nez kāpēc šķita, ka latviešu atdzejojumā (varbūt tā bija Aizpuriete.)
Paldies ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
teja
-
0 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- 10.3.19 20:02
- Palīgā!
Cik būs pilna summa, ja bez PVN tā ir 265?
Paldies.
-
2 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- 4.3.19 21:03
- # mazgāt traukus
# mazgāt virsmas
# novākt štruntus
# izmest beigtās vārdadienas puķes
# mazgāt veļu
# nepievērst uzmanību veļai, kas nav mana
-
20 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- 25.2.19 15:07
- Neko vairs neatceros no matemātikas. Kā latviski būtu jāsauc "exponential curve"?
-
4 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- Climax (2018)
- 24.2.19 23:56
Šķiet, Gaspar Noé te pārspēj pats sevi.-
2 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- No ikdienas
- 23.2.19 20:25
- Šodien Lielupes benzīntankā pienāk vīrs – vienā rokā mazs pušķītis ar īsām baltām neļķēm, otrā – caurspīdīgs maisiņš, kurā, šķiet, bija miltu paka un cukura paka. (Saruna notika krievu valodā)
- Es atvainojos, – viņš teica. – Sveiciens mūsu visu kopīgajos svētkos!
Sāku brīnīties, kas, nez, tie mums par kopīgiem svētkiem.
- Vai jūs varētu mani pārvest pāri tiltam? - viņš vaicāja.
Sacīju, ka braucu pretējā virzienā.
- Tad neko, - viņš teica. - Es jau neko daudz jums neprasu, tikai pārvest pāri tiltam. Esmu jau vecs, karojis četros karos.
Tikai tad man pielēca, par kādiem svētkiem viņš runā.
Vīrs devās pie turpat līdzās stāvoša kravas busa, un droši vien izteica to pašu lūgumu. Strauji atskatoties, kravas busa šoferis izlaida no rokām un zemē nometa kastīti ar olām.
-
3 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- No sapņu pasaules
- 22.2.19 13:36
- Tagad, kad šis tas no galvenā jau apdarīts, varu mēģināt atsaukt atmiņā pagājušo nakti.
# Esmu aizbraucis uz MT. Ne ta pirms ziemas ūdeņus izslēgt, ne ta vienkārši apraudzīt. No ārpuses viss ok, bet ieeju mājā, un uzreiz ir skaidrs, ka nepavisam nav. Nez kāpēc pirmajam pievēršu uzmanību ledusskapim, kas stāv vaļā, bet ir līdz pusei piekrauts ar kaut kādiem produktiem. To, ka no griestiem aumaļām gāžas ūdens, turklāt karājas norauti elektriskie vadi, nez kāpēc pamanu tikai pēc tam. Bet tad jau redzu, ka verandā no dušas telpas ir izvilkta un salauzīta dušas kabīne, tualetē vairs nav ne poda, ne izlietnes, pat ne flīzes uz sienām, turklāt visās sienās ir izdauzīti pamatīgi caurumi, virtuvē vairs nav ne jaunās plīts, ne izlietnes utt. Vārdu sakot, nofenderēts ir viss, ko vien iespējams nofenderēt, bet pārējais ir vai nu vienkārši salauzts, vai sabojāts "meklējot sienās apslēptas dārglietas". Tas pats arī šķūnī – tur, kur stāvēja zāles pļāvējs, trimeris u.tml. verķi - pilnīgs tukšums. Bet tas vēl nekas - pāri sētai stiepjas diezgan rūpīgi izrakta tranšeja, no kuras jau izcelta tur acīmredzot bijusi caurule (realitātē nekā tāda nav). Pārrakts arī ceļš, pazudusi betona caurtekas caurule (arī tādas tuvumā nav). Skaidrs, ka jāzvana policijai, ko arī daru (ar viedtālruņiem sapņos pēdējā laikā galīgi neiet, tie vienkārši mēdz neklausīt, ne fotografēt, ne filmēt, ne reaģēt, turklāt ir uzradusies kaut kāda ļoti nelāga aplikācija, kas to visu liedz īpaši mokošā veidā – manuprāt, tā ir kaut kāda pilnīgi jauna sapņu tēma). Sazvanu policiju un mēģinu paskaidrot, kur atrodos, bet tad pamanu, ka no maza šķūnīša (realitātē MT tāda nav) skursteņa kūp dūmi. Laukā iznāk garmatains bārdains vīrietis no galvas līdz kājām ģērbts tādā fluoriscenti sarkanā ūdensdrošā tērpā, viņš nes pār plecu pārmestu baļķi, kas apaudzis ar rozā piepēm. Mana saruna ar policiju pievērš viņa uzmanību, viņš mani pamana. Mēs katrs pa šaura kanāla (tāda MT nav, protams) savu pusi paralēli ejam vienā virzienā. Es kliedzu klausulē, kā atbraukt līdz notikuma vietai, bet redzu, ka viņam ir rokā cirvis. Laimīgā kārtā man brīvajā rokā ir pagadījusies kuvalda, tomēr es redzu, ka arvien tuvāk nāk vieta, kur kanāls beigsies, un mums būs jāsastopas. Šajā brīdī blond mani pamodināja, jo miegā jau biju uzvedies pārāk skaļi, lai gan mana saruna ar policiju viņai bija izklausījusies vien pēc nesakarīgas kunkstēšanas.
P. S. Vēl tur uz brīdi parādījās kaut kādi lādzīgi kaimiņi, tēvs ar dēlu, tādus nekad neesmu sastapis, bet tie ātri pagaisa. Kopsavilkums – latviešu jaunāko laiku topošo filmu scenāriju lasīšana atstāj zināmu iespaidu.
# Pēc tam sēdēju vai nu laikraksta redakcijā, vai reklāmas aģentūrā, un piepeši pie manis ieradās trīs – sieviete ar bērnu un vīrietis ar vienu kāju un kruķiem. Visi trīs apgalvoja, ka esot policisti un esot atnākuši, jo es esot pastrādājis kaut kādu noziegumu (ne ta braucis dzērumā, ne ta vēl kaut ko). Man jau viņi uzreiz šķita aizdomīgi un pieprasīju uzrādīt apliecības. Vīrietis no kabatas izvilka maku - aptuveni tādu pašu kā manējo, kas sprāgst pušu no dažādām lojalitātes kartēm - un nosvieda uz galda. Es smiedamies izbēru tā saturu un norādīju, ka īstie policisti nemēdz mētāties ar šādiem makiem, bet - un te bija veikls žests, atdarinot kustību - no kabatas izvelk tādu acumirklī atveramu apliecību vai žetonu. Kas notika pēc tam, es neatceros.
# Jo jau nākamajā mirklī mežonīgā ātrumā skrēju lejup pa līkumotām un šaurām akmens kāpņu ieliņām, kādas mēdz būt šur tur senos laikos būvētās pilsētās Itālijā vai pat Šveicē. Tur jau kaklu varēja nolauzt, bet es turējos godam. Brīžiem pa priekšu, brīžiem nopakaļ, ja man gadījās uzminēt kādu taisnāku ceļu, skrēja kaut kāda sportiska paskata meitene, taču manam skrējienam ar viņu nebija pilnīgi nekāda sakara - viņa vienkārši tur rēgojās, bet man bija jātiek galā pašam.
Uff. Tāda bija šī nakts, lai gan, iespējams, pat tas vēl nebija viss.
-
0 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- No sapņu pasaules
- 20.2.19 09:53
- Elegantām kustībām ar distanču slēpēm slīdēju pāri apsnigušiem klajumiem, pāri pakalniem, cauri ielejām un mežu puduriem.
Interesantākais šajā sapnī ir tajā ietvertā nerealitātes sajūta – apziņa, ka tas ir tikai sapnis, un ka dzīvē tā nekad nenotiks, jo slēpošana ir kaut kas tāds, kas man riebjas kopš agras bērnības.
-
1 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
