taa ir taa ir! jo patterni ir ieaugushi praataa evoluucijas procesa laikaa. smadzenu shuunu molekulas absorbee sveshkermenu daljas. un mees pashi esam matemaatika.

nonsenss. kriptoalgoritmu ievaddati ir pseidonejauši skaitļi, ne matemātiskas aksiomas :)

bet nejaushiiba ir taa pati ir dziivam ir abstraktam organismam!

bet prieks par tavu modriibu, maita!

varu derēt, ka tas ir spacing effect.

u are sooo wikipedia to us!
nee. es vienkaarshi dzeru sakee.

Tātad tomēr pārdabiskais :)

nu, un ja ir pseidonejaušs, tad var būt patterni, un var būt, ka daži skaitļi izkrīt biežāk. Paskaties par Java random ģeneratoru - tam kā reiz bij defektīvs algoritms, un nejaušie skaitļi nebija nemaz crypto-grade nejauši. un cilvēks to var just.

biežāk, gan ir iekšējais "bias" ka liekas ka 7 izkrīt biežāk, bet 1 un 20 - pavisam reti, lai gan apmēram biežums ir līdzīgs faktiski.

ja virknē atkārtojas skaitļi, tas vēl nenorāda, ka pseidonejaušo skaitļu ģenerātors ir defektīvs; jāveic raundu analīze, jāatkārto izpilde vairākas reizes, tad var salīdzināt, vai patternu entropija ir zema.

mana doma ir norādīt, ka java vīri to kāreiz nedarīja, nevis mēģināt te apspriest pseidonejaušo skaitļu ģeneratora algoritma kvalitātes rādītāju novērtēšanu.

http://alife.co.uk/nonrandom/

Man gan tas "bias" vairāk nevis uz atsevišķiem skaitļiem, bet to savienojumiem. Piemēram, 5, 2 un 4 ir sastopami biežāk, nekā citi.

tu domā pašos kodos? nu pamēģini, izraksti stabiņos ciparus kas sastopami uz kartes, paskties vai kāds patiešām nav biežāk - ja ir tad tas skaitļu sadalījums nav patiesi nejaušs un vienmērīgs.

bet ja visi ir vienādi, tad vnk tavu aci 2,4,5 pievelk vairāk.

vot es nekad neesmu varējis saprast, kā ir iespējami tie brīnumbērni, kas galvā velk saknes ar n cipariem aiz komata un reizina m ciparu skaitļus. tam ir nepieciešama ārkārtīgi dzelžaina struktūra galvā, kaut ko tādu no dabas būtu grūti sagaidīt. tik konkrēta un tik nenoderīgi neuniversāla.