Nu, ja problēmu nevar apspriest ar savu vīrieti, bet ar māti var, tātad problēma ir savs vīrietis :D
Attiecīgi, jāsāk uztraukties.

+1

ak tā!

es tikai novērtēju loģisku secinājumu - nekā personīga.

man tā nelikās

jo tas nozīmē, ka - līdzās visam citam, kas nu viņš ir - par uzticības personu viņu tomēr neuzskata

Nu nē. Nu ir tādas Lietas, ko var pārrunāt tikai ar māti (vai, piemēram, kādu ļoti tuvu draudzeni), ja ar viņu vsipār ir kāds nebūt konktas. To pašu lietu var gandrīz tādos pašos vārdos izrunāt ARĪ ar vīrieti, protams, un no loģikas viedokļa nav atšķirības, bet emocionāli un kaut kā.. neiznu, zemapzinīgi, tas atšķiras. No sarunas ar māti nāk kaut kāds tāds fīlings, ka to neviens nevar aizstāt. Varbūt tāda tēma uzrodas reizi gadā, bet nu ir tādas.

Nu, piemēram, ar jautājumu - man šķiet, ka es atceros, kā piedzimu - vai tev mugurā bija tāds zils halātiņš? - jau ne pie viena cita nevērsīsies :D

Bet ja uztraucās, un vienalga neapspriež?

jāsāk uztraukties (lai ko tas arī nozīmētu)

:D jā, protams. tici visam, ko lasi :P