- 12.10.06 22:55
- šorīt, negribēdams vēlreiz iet istabā pēc datora un nejauši uzmodināt Annu, virtuvē garlaicības mākts izlasīju to "sieviešu izstādes" katalogu, kas kādā recenzijā bija pelts par nemodernu dizainu. Ai, štrunts par dizainu, visvairāk mani iepriecināja divas lietas:
1) Alises T. raksts, kurā autore vārījās tādā kā kontrolētā sašutumā, ka lielu daļu mūsdienu mākslas pasūtina un finansē tie paši, kas pasūtina, finansē vai pat rada reklāmas un visu, kas nu ar to saistīts. Jocīgs man šai rakstā šķita ieskats, ka jelkad varētu būt bijis citādi. Un jelkad vajadzētu būt citādāk. It kā Rundāles pils, piemēram, nebūtu klaja tābrīža modes atblāzma. Bet mode spēj interesēt tikai tos, kam ir kaut jelcik naudas. Viss pārējais - tas, ar ko nodarbojas plukatas, - ir tautas māksla. Vai kā mūsdienās saka - amatniecība, daiļamata meistaru veikums vai neatzītu un deklasētu ģēniju rosīšanās, kuru atzīt drošāk būs tomēr pēc viņu nāves.
2) viena detaļa Ilmāra Šlāpina rakstiņā par Katrīnas Neiburgas darbu Solitude. - 2 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- 12.10.06 23:13
-
Uzmācīgā
- Atbildēt