Tev veicaas, es visos kontinentos maaku atrast eerchu vietas.
Nav, nav? Pilseetaa vispaaar nekaa no dabiskaa nav!

odi un dunduri pēc jāņiem arī latvijā ir pagātne. ne velti senie latvieši teica tā: ja pirms jāņiem nosit vienu odu, simts nāk viņa vietā; ja vienu odu nosit pēc jāņiem, simts ar viņu reizē aiziet.

ķimikālijas. bet ne tik daudz, tur lauki esot sakopti un džungļu mazāk, bez tam lauki tiek apstrādi ar `augstvērtīgām` nē bet nu krutākiem minerālmnēsliem un pesticīdiem kā mēs te latvijā. tur knauši vienkārš neaug. mana mamma redz nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību un knauši mums ir saaauguši ta ka piranjas
vēl tas ir atkarīgs no meliorācijas un tā, kādi ir grāvji, cik mitri, cik aizauguši, vai vispār ir grāvji
bet kapēc ērces viņiem ir, es nezinu. tas tāpat kā ar kolorādo vabolēm latvijā, pa ziemas lielo salu izsala ļoti daudz kas, bites gāja bojā un zālīte izskala, bet tās dullās kolorādo visas laikam palika dzīvas, no divām kartupeļu vagām nolasījām astoņdesmit

dzīvotnes. viņiem tak nav piemērotu biotopu odu un dunduru kāpuru attīstībai (tiem vajag temporāras ūdenstilpes; nu var arī izlīdzēties ar dīķiem un ezeriem, bet tikai izlīdzēties...), savukārt ērcēm ir nepieciešama veģetācija, kas nav augstāka par metru un kur pietiekoši daudz piemērota izmēra barības apkārt staigātu (nimfām -- ķirzakas, peles, strupastes, pieaugušajām lielie zīdītāji, tai skaitā cilvēks).