Nezinu, kas ar ko manipulē, bet pēc jaunā Dienas koncepta, lasītājs tiek uzskatīts par konstantu duraciņu - pamuļķīti.

Atkārtošana zināšanu māte. Pamatprincipu skaidrošana nespeciālajā literatūrā ir vajadzīga lieta. Jo īpaši, kad tagadējā izglītības s-ma par nebūtisku uzskata dabas zinības. -Specializācija. Pret zinātni ir neizpratnes attieksme, jo plaisa starp s-bu un zinātniekiem padziļinās straujas un specifiskas attīstības dēļ. Nav populārzinātniskas saiknes. Pajautā pēdējo padsmit gadu absolventiem - 9 no 10 nevarēs neko pateikt par kodolfizikas pamatiem. Tagad cita mode. Tā zināšana bija modē, kad propogandēja vispārēja kodollaikmeta iestāšanos zemes virsū un sekojošu 'zelta laiku' sākšanos - nevienam nekas nebūs jādara, elektrība visu paveiks.

Patēriņa sabiedrības loceklim, būtībā, nemaz nav svarīgi zināt, kas kam apkārt griežas. Pietiek, ja cilvēks izlasa tekstu, apskatās krāsainu diagrammu (Diena tādas publicēja, vismaz agrāk) un viņa smadzenēs blakus personiskajai bilancei un % dilšanas shēmai blakus noguļas vēl viena shēma. Labrīt - mēs dzīvojam shēmu pasaulē. Un kā sekas - ieinteresēts amatieris bieži vien ir zinošāks un kompetentāks par iekonservējušos profesionāli, kurš cikliski sertificējas un publicējas, bet krīzes situācijā tikai nopīkst - hjūston, ve hev a problem. Šī nav izdzīvotaju sabiedrība, you know, eh ?

Nav jau nozīmes imho saturam, pohuj, ka tik sleju/zīmju skaits izpildās.Tautas izglītošana, likt cilvēkiem domāt - muahahahahahaha (ko lai saku, nepatīkami, bet citādi neizskatās)