- 16.8.03 19:58
- jo es nesaprotu, kāpēc vienas un tās pašas atmiņas vienam cilvēkam var likties neizturami vai vienkārši smieklīgas, bet citam izraisa neapturamus raudāšanas plūdus, bet tu jau zini, ka neciešu asaras, raudošus cilvēkus, negribu vispār viņus redzēt, vēl jo vairāk, ja kāds raud manis dēļ, jo manis dēļ raudāt – tā ir tikpat kā zaimošana, veltīga asaru šķiešana, un vēl jo mazāk vēlos skatīties, kad šis raudošais esmu es pats
- 2 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- 17.8.03 14:23
-
kas tās tādas - vienas un tās pašas atmiņas? nekacini hērakleitu! ;)
- Atbildēt