Jā, laba, laba izrāde!

jā, bijām sastresojušies, vienkārši tā forma, kurā jāspēlē nedod nekādas iespējas cīnīties ar to stresu, nav arī aiz kā aktieriski paslēpties. bet man prieks, ka jums patika!

kkad arī tā glāzes cilāšana jānoorganizē!

Tomēr gribas pajautāt: kas tajā izrādē bija tik lielisks? Bez uzbraucieniem or smth, vnk gribas, lai zinošāki un pieredzējušāki cilvēki paskaidro.

Nē, nu nedomāju, ka tur vajadzīgas kādas īpašas zināšanas. Manuprāt, gan saturā, gan formā ļoti labi izveidots gabaliņš, kurā bez pārnopietnības un drūmuma, tomēr spēcīgi pamudināts katram padomāt par savu mirstīgumu.

Man saturs lielāko tiesu šķita diezgan truls un spēlējošs uz tādām virspusējām vienkāršākajām emocijām, kas nekādas baigās pārdomas neraisa. No otras puses, es personīgi esmu par tēmu domājis, iespējams, krietni vairāk kā "vidējais cilvēks".
Forma savukārt pārāk uzspēlēti neizteiksmīga un brīžiem pat neveikla, kas, pieņemu, bija paredzēta satura uzsvēršanai.

Nu, tekstuāli tas ir īsts smagsvars. Tiešām ļoti labi un dziļi tie teksti aiz ironijas un absurda virsslāņa. Nopietni. Un pat poētiski. Un iestudējuma maniere bija ļoti oriģināla un kaut kādā veidā ārkārtīgi atbilstoša tiem tekstiem. Tā ka likās - nav vispār cita veida, kā šādus tekstus iestudēt. Lai gan noteikti jau ir. Bet - tāda laba, ļoti viengabalaina sajūta no tās izrādes.