mana mīļā grāmata! nez cik reizes stiepu mājās no bibliotēkas :)

lieliska grāmata

Redz, tas, kas bija vispārsteidzošākais, ka tajos tālajos un tumšajos pirmsinterneta laikos tomēr varēja gadīties bērni, kas par šo Bianki epu tā arī nebija pat dzirdējuši.

man šķiet, ka viņa izdota ļoti pasen, 60-o sākums varbūt?! mirdza kļava bija krietni modernāka

Pats Bianki to sāka vēl 20. gados, latviski pirmais izdevums, šķiet, bija 55., tam sekoja vēl laikam 2, tā kā it kā nekādam deficītam nebija jābūt.

Man pašai mājās ir 3. izdevums, izdots 1979. gadā, taču to nopirku kaut kad pirms dažiem gadiem antikvariātā. No skolas laika ļoti miglaini atceros, ka pašās pirmajās klasēs tādas Meža avīzes tika pieminētas, iespējams, ka bija arī redzētas, bet tā kā mājās man nebija, tad lasījusi nebiju. Un neatceros arī, ka būtu tās manījusi bilbiotēkā - vai arī, nez, varbūt man tad neinteresēja? Tā ka piederu gandrīz vai pie tiem, kas dzirdējuši bija, bet.. tikai dzirdējuši.

šo arī savā bērnībā daudzkārt pārlasīju, pie omes ciemojoties

Bērnībā tētis lasīja priekšā

Man vēl ir Bērnu Mājā.

šis un Setona-Tompsona "Divi mazi mežonēni" bija nāvīgi iedvesmojošas. "Mežonēnus" nesen dabūju, pārlasīju, vēl iedarbojas, nez kā būtu ar šito.