Es to tulkoju kā netiešo nodokļu (tb, NĪN, PVN) paaugstināšanu, vienlaikus samazinot tiešos nodokļus (tb, IIN), nodokļu atlaižu vietā grāmatniecību atbalstot ar LKKF grantiem.

Pirmais punkts, manuprāt, ir prātīgs, otrais - mazāk. Turklāt abi ne visai iet kopā, jo netieš(āk)a nodokļu iekasēšana tiek sapārota ar tieš(āk)u pabalstīšanu.

Tādas nodokļu sistēmas maiņas pamatpoints ir sociālais taisnīgums un cīņa pret ēnu ekonomiku: tu maksā par tērēšanu, nevis pelnīšanu. Tāpēc ir mazāka jēga no algas aploksnēs, un bagātie nodokļus maksā vairāk, jo patērē vairāk. Problēmas: mūsdienās bagātie var iepirkties citās, lētākās valstīs + tas stimulē krāšanu, kas šobrīd diez vai valstij vajadzīgs.

Taču lielākam taisnīgumam, imo, vajadzētu tāpat netiešu arī pabalstu sistēmu ar nodokļu atvieglojumiem valstiski svarīgām un pirmās nepieciešamības precēm. Tās nabadzīgie patērē proporcionāli vairāk, līdz ar to realitātē sanāktu progresīva nodokļu sistēma, kas nesekmētu aplokšņu algu pavairošanos kā tieša & progresīva sistēma. Un valsts izrakstīti pabalsti nav taisnīgi (t.i., kāpēc Einfeldam pienākas valsts atbalsta, bet Lata romānam ne?), turklāt paver daudz plašākas iespējas neglītiem darījumiem.

Mēģinājums saprast bez sarkastiskas nolikšanas.